Šo lietu izlemts skatīt slēgtā sēdē, jo lietā skarts komercnoslēpums.
Rīgas apgabaltiesa Baltic Airlines prasību pret Krājbanku tiesā iesniedza pērn decembrī. Tiesa to pieņēma izskatīšanai un ierosināja civillietu.
Šajā lietā trešās personas statusā ir Satiksmes ministrija (SM).
"Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses," iepriekš laikrakstam Dienas Bizness skaidroja Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols.
Viņš uzsvēra, ka pārsūdz Krājbankas realizēto Baltic Airlines, nevis airBaltic komercķīlu. "Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju," piebilda Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta māteskompānijas airBaltic akcionāra intereses.
Kā atgādināja laikraksts, Baltic Airlines iepriekš Uzņēmumu reģistrā iesniedza pretenziju, kurā prasīja atsaukt komercķīlu tiesību izlietošanu, jo nav iestājies aizdevuma atmaksas pienākums.
Vienīgais sabiedrībai plašāk zināmais fakts saistībā ar Krājbankas komercķīlas realizāciju airBaltic sakarā ir tas, ka 2011. gada 30. novembrī Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis nolēma par 224 000 latu pārdot Krājbankā ieķīlātās airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) akcijas otram lielākajam airBaltic akcionāram - Latvijas valstij, kas tādējādi kļuva par 99,8% airBaltic akciju īpašnieci.
Līdz ar to sākotnēji izdarīts secinājums, ka ar šo Baltic Airlines pretenziju varētu tikt apstrīdēts airBaltic akciju pārdošanas darījums. Vītols to kategoriski noliedz. No šāda apgalvojuma norobežojas arī airBaltic.
"Baltic Airlines ir 100% airBaltic meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar lidsabiedrības aktīvu pārvaldību. airBaltic nav garantējusi Baltic Airlines saistības. Baltic Airlines valdes loceklis Vītols ir parakstījis prasības pieteikumu apstrīdēt Baltic Airlines komercķīlas tiesību izlietošanu, kas nekādā veidā nav saistīta ar airBaltic akciju īpašnieku maiņu," sacīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
Pēc SIA Lursoft datubāzē esošās informācijas, Baltic Airlines ir devis ķīlu (savu mantu) Krājbankai par nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 9,18 miljoni latu. Kas aiz šīs ķīlas īsti slēpjas, nav zināms. Tā ņemta 2008. gada 5. decembrī, kas sakrita ar brīdi, kad toreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks pieņēma lēmumu par airBaltic akciju iegādi no skandināvu aviokompānijas SAS.
Toreiz Dienas Bizness rakstījis, ka, iespējams, šādi caur Baltic Airlines vismaz daļēji finansēta SAS akciju iegāde, ko Fliks toreiz stingri noliedza.
Baltic Airlines, kuras nosaukums agrāk bija Air Baltic Eastern, ir 2005. gadā dibināts uzņēmums ar pamatojumu attīstīt lidojumus uz austrumu tirgiem. Laika gaitā Baltic Airlines pats kļuva par vairāku uzņēmumu 100% īpašnieku - tostarp ir Travel Lounge, Baltic Contact Centre, Online Travel Agency, Air Baltic Training, kā arī airBaltic lojalitātes programmu apkalpojošais uzņēmums Baltic Miles.
Ja Baltic Airlines komercķīlā, kas dota Krājbankai, kā mantu kopība ir ieskaitītas arī šīs meitaskompānijas, tad, realizējot komercķīlas tiesības, "Krājbanka" varētu atsavināt arī šos uzņēmumus un nodarīt kaitējumu ne tikai Baltic Airlines, bet arī airBaltic, raksta Dienas Bizness. Tas arī varētu izskaidrot to, kāpēc Baltic Airlines valdē tagad darbojas jurists Vītols, kas agrāk dažādos amatos darbojies vairākos airBaltic grupas uzņēmumos, kā arī bijis administrators vairākos desmitos citu uzņēmumu.
Kā atgādināja laikraksts, pēc Flika aiziešanas no BAS valdes, ko viņš 2009. gadā izdarīja, lai novērstu interešu konfliktu, viņa vietā BAS stājās Vītols. Arī 2009. gada 4. marta airBaltic akcionāru līgumu, kas deva Flikam airBaltic "praktiski neierobežotu varu", kā liecina portāla Pietiek.com publikācija, bez toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) parakstījis tieši Vītols.
Komercķīlas ņēmējs - Krājbanka - savā paziņojumā kā iemeslu, kas ļauj tam pārņemt valdījumā un pārdot ar komercķīlu ieķīlāto mantu, minēja to, ka 2011.gada 4.decembrī iestājies aizdevuma atmaksas termiņš, bet atmaksa neesot veikta. Savukārt Vītola parakstītajā pretenzijā norādīts, ka aizdevuma atmaksas pienākums vēl nav radies. Proti, 14.oktobrī Krājbanka ir parakstījusi vienošanos par saistību pārjaunošanu, paredzot, ka no minētā aizdevuma līguma izrietošās saistības tiks pārjaunotas sindikātlīgumā, kas tā arī nav ticis parakstīts, tāpēc nav arī iestājies nosacījums, kura dēļ būtu jāveic aizdevuma atmaksa.