Viņš to pamato ar statistiku un likumsakarībām starp tirgus pieprasījumu un dalībnieku skaitu - pagājušajā gadā kopējie būvniecības apjomi valstī bija 757 miljoni latu, un tas ir pat zem 2005.gada līmeņa, kad kopējie būvniecības apjomi bija 818 miljoni latu. 2005.gadā šo apjomu paveica 1253 būvfirmas, bet 2010.gadā mazāku apjomu paveica 4348 aktīvās būvfirmas.
"Te arī ir atbilde uz jautājumu, vai būvniecībai klāsies labi un kad nozarei klāsies labi. Tik drīz labi nebūs. Labā ziņa ir tā, ka pagājušā gada otrajā pusē kritums būvniecībā ir apstājies un sākusies neliela augšupeja. Tiesa, šī augšupeja pagaidām ir izsniegtajās būvatļaujās, un tā nav un arī nebūs strauja. Reālajā dzīvē šo kāpumu varbūt izdosies pamanīt šī gada otrajā pusē, labākajā gadījumā," skaidroja Purmalis.
Viņš uzskata, ka, lai uzlabotos situācija nozarē, jābankrotē tām apšaubāmas profesionalitātes būvfirmām, kuras "treknajos gados" saradās kā sēnes pēc lietus.
"Darbojas parastie tirgus likumi - ir pieprasījums, rodas piedāvājums. Ja ir liels pieprasījums, tirgū rodas jauni spēlētāji. Ja nav pieprasījuma - spēlētājiem jāaiziet. Nevajag uztraukties par to, ka būvniecības firmas bankrotē, jo absolūtais vairākums no bankrotējušām būvfirmām ir firmas viendienītes. Būtu jāuztraucas un jāmeklē iemesli, kāpēc bankrotē kāda vidēja izmēra būvfirma vai virs vidējā, bet tādu gadījumu nav daudz," sacīja Purmalis.
Viņš uzskata, ka nav jāuztraucas par daudzu ekspertu šovasar paredzēto jauno būvfirmu bankrota vilni. "Te ir ekonomikas pamatprincipi, un citādāk nemaz nevar būt. Nevajadzētu lieki šūmēties, bet mēģināt izprast šīs likumsakarības. Tas ir tirgus reizrēķins," sacīja Purmalis.
Jautāts, vai nozares atdzimšanai pietiks ar "treknajos gados" izveidoto būvfirmu tūkstošu bankrotiem, Purmalis atbildēja, ka vēl ir jāsilda ekonomika.
"Būvniecība un ceļu būve ir divas lielākās nozares, kas valstī būtu jāveicina. Nav jāaizņemas nauda patēriņam, bet gan jāaizņemas nauda ekonomikas sildīšanai, jo pašiem šīs naudas diemžēl nav. Ekonomikas ir jāsilda ar valsts pasūtījumiem infrastruktūrā. Viens būvnieks aiz sevis nodarbina vēl vismaz piecus cilvēkus - ražotājus, piegādātājus, servisa nodrošinātājus. Tas nozīmē jaunas darbavietas, lielākus nodokļus, mazāk bezdarbnieka pabalstu saņēmēju," sacīja Purmalis.
Būvniecības uzņēmums SIA "Arčers" dibināts 1992.gadā. Tam ir divas darbības nozares - būvniecība un stikloto būvkonstrukciju projektēšana, ražošana un uzstādīšana.
"Arčera" apgrozījums 2010.gadā bija 23 miljoni latu, 2009.gadā bija 24 miljoni latu, 2008.gadā - 28,1 miljons latu
"Arčera" tīrās saimnieciskās darbības peļņa 2010.gadā bija 2,9 miljoni latu, 2009.gadā bija 4,75 miljoni latu, 2008.gadā uzņēmums strādāja ar 7,58 miljonu latu peļņu.
"Arčera" īpašnieki ir Armands Garkāns (75%) un Kaspars Garkanis (25%).