Viņš skaidro, ka pēc padomju likvidācijas 2009.gada 1.jūlijā, uzņēmumu valdes kļuvušas politizētas un tur paliek aizvien mazāk profesionālu darbinieku un vadītāju.
"Šeit der zāles, ko lieto gan Ķīna, gan Skandināvijas valstis - paņemt uzņēmumus un ielikt biržā. No 10% līdz 25% kapitāla kotēt biržā. Tad katru ceturksni būs jāiesniedz pārskati, kuri būs publiski pieejami. Privātie pieprasīs savu pārstāvi vadības institūcijās, sekos līdzi, lai ir laba pārvaldība. Prasīs izmaksāt dividendes," uzsver Krastiņš.
Patlaban politiķi to negribot darīt. "Tas ir pretrunīgi, tur ir kaut kas jādara, kas nav populāri. Latvenergo un Latvijas Valsts mežus droši var laist biržā. Latvijas Pasts gan tāds nīkulīgs. Var arī Latvijas Dzelzceļu," uzsver bijušais politiķis.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija izstrādājusi Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju.
Patlaban Latvijā valsts uzņēmumu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja - nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas - starpniecību. Latvijā šādas valsts kapitāla daļu turētājas ir 11. EM piedāvā sākotnēji ieviest daļēji centralizētu pārvaldību, kur valsts kapitāla daļas pārvaldīs viena pārvaldības iestāde vai nozares ministrija, nozares politiku izstrādās attiecīgā ministrija, bet finanšu pārskatu iesniegšana būs centralizēta. EM piedāvā valsts kapitāla daļu pārvaldītāju veidot uz Privatizācijas aģentūras bāzes. Ilgtermiņā iecerēts pāriet uz centralizētu pārvaldības modeli.