"Man ir saprotama motivācija, kāpēc Saeima ilgstoši vilcinājās ar Civilprocesa grozījumu apstiprināšanu un izskatīšanu. Latvijai bija jārespektē vienošanās ar SVF, kas pret šiem grozījumiem iebilda, uzskatot, ka citādi tiktu destabilizēta banku sistēma Latvijā. Tomēr šie grozījumi Saeimai jau tuvākajā laikā ir jāizskata un darīšu visu iespējamo, lai tas tā arī notiek. Šodien tika nobalsots Civilprocesa grozījumu atstāšanu darba kārtībā, kas ir solis pareizā virzienā," uzsver Viktors Valainis, atzīmējot, ka SVF misija jau ir noslēgusies un Latvijai ir iespēja daudz brīvāk izvērtēt virzienus, kādos valstij jāattīstās.
Civilprocesa grozījumi paredz ieviest normu, kad banku atsavinātos dzīvokļus pārdodot izsolē, līdz pat 10% no izsolēs iegūtās naudas pirms banku hipotēku apmierināšanas varēs izmantot attiecīgā dzīvokļa komunālo parādu segšanai. Latvijā šobrīd strauji pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad nav no kā piedzīt naudu par komunālajiem parādiem, kas sakrājušies no atsavinātiem dzīvokļiem. Var izveidoties situācija, kad par tiem ir jāmaksā pārējiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, lai viņiem netiek atslēgta apkure u.c. pakalpojumi. Situācijā, ja galu galā dzīvoklis tiek pārdots izsolē, tad visa iegūtā nauda tiek bankai u.c. kreditoriem, bet komunālais parāds paliek nenomaksāts.
Civilprocesa grozījumus atbalsta Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Latvijas siltuma ražotāju asociācija un Latvijas namu pārvaldnieku ģilde, kuri pateicoties grozījumiem redz iespēju daļēji atrisināt samilzušo komunālo maksājumu parādu problēmu.
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsver, ka apstiprinot Civilprocesa grozījumus ieguvēji būtu visi iedzīvotāji. "Protams, ir iespējamība, ka šāda norma ietekmēs arī banku darbību - tās, visticamāk, uzmanīgāk piešķirs hipotekāros kredītus, paredzot, ka šī 10% norma pie īpašuma atsavināšanas palielina viņu riskus. Tomēr vienlaikus, tas nozīmētu, ka bankas uzmanīgāk sekos līdzi ne vien hipotekāro kredītu maksājumu disciplīnai, bet arī kredītņēmēja komunālo maksājumu disciplīnai, nepieļaujot, ka komunālie parādi pieaug," uzsver Ģ. Beikmanis. Tāpat par absurdu ir uzskatāma situācija, kad iedzīvotājiem ir jāmaksā par savu kaimiņu uzkrātiem komunālajiem parādiem, bet dzīvokļi tikmēr tiek ieķīlāti, bankas tos realizē nerēķinoties ar kaimiņu tiesībām.
"Šī norma ir konkrēts piedāvājums, kas vismaz daļēji ļauj risināt problēmu par komunālajiem parādiem. Latvijas pārvaldnieku un profesionālās pārvaldnieku organizācijas pilnībā atbalsta šādu normu. Jautājumu nerisinot, problēma tikai samilzīs, jo jau šobrīd parādi sasnieguši nebijušus apjomus," tā Ģ. Beikmanis.