Optometristi strādā ne vien optikās, bet arī klīnikās, arodveselības centros, par acu ārstu palīgiem slimnīcās un citur, un tas ļauj secināt, ka optometristiem iespēju darba tirgū netrūkst. Detkova stāsta, ka šī ir ļoti plaša specialitāte un Latvijā tā ir ar nopietnu zināšanu pamatu zem kājām. Sarunā ar Dienu viņa atklāj gan jaunievedumus optometristu izglītībā un darba dzīvē, gan iespējamās nākotnes tendences šajā jomā.
Ko dara vieni un ko – otri
Optometrists pie mums un arī pasaulē ir diezgan jauna profesija – Latvijā pirmie optometristi ar attiecīgu ierakstu augstskolas diplomā parādījās tikai 1994. gadā. ''Vēsturiski redzes korekciju un briļļu izrakstīšanu agrāk veica acu ārsti – oftalmologi. Ļoti daudzās valstīs, kur oftalmologu ir daudz un ļoti specializējušies, viņi joprojām sniedz pilnu redzes servisu. Latvijā funkcijas ir sadalītas starp optometristiem un oftalmologiem,'' stāsta Detkova.
Viņa norāda, ka dažkārt cilvēkiem joprojām nākas skaidrot, ko dara vieni un ko – otri. Optometristus mēdz jaukt ar optometriem, kas ir aparāti briļļu stiklu stipruma mērīšanai, un ar optiķiem, jo daudzās valstīs nav optometristu, bet ir optician (angļu val.) jeb optikāri, optiķi. Savukārt Latvijā optiķis ir cita veida profesionālis – tas, kurš montē un slīpē brilles. Tiesa, sabiedrības izpratne aug, novērojusi K. Detkova. Tagad došanās vispirms pie oftalmologa un tikai pēc tam pie optometrista nav tik daudz zināšanu, cik attieksmes jautājums – kuram speciālistam cilvēks vairāk uzticas.
Kopš optometrista profesijas parādīšanās tās uzdevumi un kompetences nav īpaši mainījušās. ''Tā ir redzes korekcija bez zālēm un skalpeļa, arī redzes terapija, redzes higiēna, redzes traucējumu diagnostika un ārstēšana – ārstēšana ar treniņiem, acu vingrinājumiem. Mūsdienās optometrists ir primārais redzes aprūpes speciālists. Viņš sarīko ''eksāmenu'' pacienta acīm, lai saprastu, kas strādā, kas nestrādā, vai acīm vajag palīdzību un kāda veida palīdzību – vai vajag brilles, lēcas, lupu vai treniņus, dzīvesveida un ārējo apstākļu pamainīšanas rekomendācijas (kā novietot datora monitoru, kādu apgaismojumu izmantot utt.). Un optometristam ir jāspēj pamanīt, ja ir kādas novirzes acu veselības stāvoklī, lai pacientu tālāk nosūtītu pie oftalmologa problēmas diagnostikai un ārstēšanai,'' stāsta Detkova.
Viņa uzsver – optometrists nosaka tikai redzes stāvokli dioptrijās, bet ne glaukomas, kataraktas riskus u. tml., kas savukārt ir oftalmologa kompetencē.
Taču brīdinošas izmaiņas acīs, kas signalizē par veselības problēmām, optometristiem ir jāvar pamanīt, tāpēc viņi veic ļoti plašu izmeklējumu kopumu.
Lai gan optometristi seko līdzi aktualitātēm saistībā ar profesionālo aparatūru, briļļu lēcām un kontaktlēcām, pēdējo gadu tehnoloģisko lēcienu atšķirībā no dažām citām nozarēm optometrijā nevar saukt par ''mežonīgu'', vērtē Detkova. ''Šīs ''mantiņas'' atvieglo darbu mums, bet pacientam procesu padara uzskatāmāku – mums ir vieglāk parādīt, kas notiek ar viņa acīm. Taču profesijas mērķis un līdzekļi nav mainījušies,'' viņa saka.
Tagad – sertificēti
Būtisks jauninājums profesijā ir tas, ka kopš šī gada 1. janvāra optometristi ir ārstniecības personas. Tas nozīmē, ka tagad, līdzīgi kā mediķiem, arī optometristiem nepieciešams sertifikāts, kas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, apliecinot, ka viņi regulāri atsvaidzina zināšanas un ir lietas kursā par jaunāko nozarē. Pacients no tā ir tikai ieguvējs, norāda K. Detkova. ''Kamēr optometrists bija reglamentēta profesija, bet ne ārstniecības persona, par optometristu varēja strādāt jebkurš, atbilstošu izglītību vai sertifikātu nevarēja prasīt un briļļu un redzes pakalpojumu kvalitāti neviens nedrīkstēja kontrolēt,'' viņa stāsta un skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var kontrolēt tikai čeku izsniegšanu un pārdošanas procesu, bet Veselības inspekcija – kaitējumu cilvēka veselībai, ko ir veikusi ārstniecības persona. Tagad tas beidzot ir sakārtots, un optometristu kvalifikācija un darba kvalitāte tiek uzraudzīta, pacienti var tikt aizstāvēti.
Tiesa, nozares profesionāļiem šis jaunais ārstniecības personas statuss patlaban sagādā galvassāpes, jo tā ir papildu atbildība un slodze gan optometristiem, gan optikas saloniem. ''Katram optometristam tagad ir jābūt sertifikātam, turklāt sertifikātu optometrists, neirooftalmologs, ķirurgs un psihoterapeits iegūst vienādā procesā, pēc vieniem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat katrai optometristu darbavietai, arī mazajām optikām un optometristu kabinetiem, ir jāreģistrējas kā ārstniecības iestādei, un tas pašlaik ir ļoti problemātisks process. Tie ir kapitālieguldījumi un juridiskas problēmas, kas tiek risinātas ar Veselības ministriju,'' stāsta Detkova.
Viņa gan piekrīt, ka, pārvarot šos šķēršļus, ieguvēja būs visa nozare, ne tikai pacienti. Sertifikācijas procesu optometristi kā speciālisti iziet ļoti labi, jo ir labi sagatavoti.
Savukārt otrs jaunums nozarē ir jauna profesija – optometrista asistents, ko no nākamā gada janvāra 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā sāks sagatavot Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža. Optometristi izmeklē pacientu acis un izraksta briļļu recepti, savukārt optometrista asistenti optikas salonā ir tie, kas māk ne vien pārdot, bet arī padziļināti saprast receptes, piemeklēt pareizo briļļu ietvaru, lēcu materiālu, apmācīt kontaktlēcu lietotājus u. tml. Jaunās divgadīgās studiju programmas mērķis ir panākt, lai katrā Latvijas optikā strādātu šāds optometrista asistents ar labām fizikas un matemātikas zināšanām, kā arī pārdošanas un psihologa prasmēm, Detkova norāda. Optometrista asistents nebūs ārstniecības persona, taču, ja vēlēsies, varēs tālāk turpināt studijas, lai kļūtu par optometristu.
Prasmes un nākotne
Optometristam Latvijas Universitātē jāmācās trīs gadi, lai iegūtu akadēmisko bakalaura grādu, taču tiesības praktiski strādāt šajā profesijā viņam ir tikai tad, kad viņš ir absolvējis vēl arī divu gadu profesionālā maģistra programmu, kurā apguvis padziļinātas klīniskās zināšanas un izgājis klīnisko praksi, trenējoties pacientu redzes pārbaudēs.
Uz Eiropas valstu kolēģu fona Latvijas optometristu zināšanu un prasmju līmenis ir visai augsts, vērtē Detkova.
''Ir valstis, kurās optometristi mācās vien divus trīs gadus, Lietuvā ir divu gadu profesionālā programma, Igaunijā – koledžas līmeņa izglītība triju gadu garumā. Daudzās pasaules valstīs optometristi studē pāris gadiņu un tad konkrētas nišas piemācās klāt, atsevišķi iegūstot sertifikātu par kontaktlēcu korekciju, sertifikātu par lupas lietošanas apmācību, sertifikātu par redzes treniņiem utt. Mēs Latvijā savukārt uzreiz tiekam apmācīti par visu. Manuprāt, mums ir paveicies, ka tad, kad šī optometrijas studiju programma Latvijas Universitātē tapa, to veidoja Latvijas jaudīgākie profesori, kas savāca augsta līmeņa pasniedzējus no dažādām fakultātēm. Rezultātā mums ir ļoti vispusīga izglītība,'' Detkova saka un stāsta, ka optometristi arī vēlāk karjeras laikā aktīvi izmanto iespējas izglītoties un stažēties, tostarp ārzemēs.
Jautāta, kurp nākotnē virzīsies optometrista profesija, viņa atbild ar, kā pati saka, drosmīgu minējumu – sagaidāms, ka optometrists stabili kļūs par pirmo redzes aprūpes speciālistu, pie kura pacienti vērsīsies.
''To diktē tirgus un loģika, jo vispirms ir jāpārbauda, ko cilvēks redz vai neredz, un tad ar šo izrakstu ir ērti strādāt ārstam, kurš var rakt dziļāk. Ja oftalmologam jāsāk ar dioptriju mērīšanu, viņš tērē savu dārgo laiku tam, ko var pārbaudīt cits speciālists,'' paskaidro Detkova. Viņa arī paredz, ka paplašināsies optometristu ikdienā apkalpoto pacientu klāsts un vairāk kļūs profesionāļu, kas strādā ar bērniem, vājredzīgiem cilvēkiem, senioriem, kuriem bez brillēm nepieciešama vēl arī lupa vai cits papildu redzes korekcijas līdzeklis. Patlaban optometristu ar šādu specializāciju ir pamaz.
Tāpat Detkova sagaida, ka optikas būs spējīgas vairāk investēt tehnoloģijās un modernākajā aparatūrā un Latvijā būs vienota, sakārtota un labi funkcionējoša e-veselības sistēma, kura vērsta uz pacientu aprūpi un kurā organiski var iekļauties dažādu profesiju pārstāvji. ''Būtu ļoti pareizi, ja katrs pacients elektroniskajā sistēmā varētu atrast arī savu redzes diagnozi, savu briļļu vai kontaktlēcu aktuālo recepti.''
Pacietība kā vērtība
Optometrista profesija ir plaša un visu laiku attīstās, raksturo Detkova. Un kā tajā jūtas viņa pati? ''Es jūtos lepna, ka esmu optometriste,'' viņa smaida, bet piebilst, ka neesot nozares standarta profesionāle, jo darbu ar pacientiem optikas salonā paralēli apvieno ar vadītājas pienākumiem birojā – Detkova ir arī kontaktlēcu biznesa menedžere uzņēmumā OC Vision.
Darbs ar pacientiem palīdzot sajust realitāti, savukārt darbs menedžmentā ir iespēja ietekmēt un attīstīt procesus nozarē kopumā.
''Man kā optometristei patīk, ka tā ir palīdzētājprofesija. Mans ikdienas darbs ir palīdzēt citiem risināt problēmas, palīdzēt cilvēkiem redzēt – dažādos veidos, lai gan ne vienmēr tā, kā viņiem gribas. Man ir nu jau padsmit gadu stāžs, strādājot optikā, un redzu, ka lielākā dāvana, kas ir vajadzīga, strādājot ar klientiem, ir pacietība. Mēdz teikt, ka klientam vienmēr taisnība, bet vienmēr jau tā nav. Ir vajadzīga pacietība, laiks un spēks, lai parādītu cilvēkam reālo, objektīvo situāciju un faktus, turklāt tā, lai viņš tos spēj pieņemt. Ja cilvēks pēkšņi vairs neredz, kā redzēja iepriekš, ir vajadzīgs laiks, lai adaptētos, un ne vienmēr viņš to uzreiz pieņem. Bet no saprātīgiem pieaugušajiem es sagaidu, ka mani kā speciālisti uzklausīs un uztvers nopietni,'' saka Detkova.