Ar atšķirīgu attieksmi

Par spīti centieniem mazināt un izskaust diskrimināciju darba tirgū, tā joprojām tajā eksistē. Pēdējā gada laikā to ir piedzīvojuši 17% Latvijas strādājošo iedzīvotāju, galvenokārt – sievietes, liecina pētījumu kompānijas Kantar veiktas aptaujas dati. 

Aptaujas rezultāti ļauj izveidot diskriminācijai darba vidē visvairāk pakļautā Latvijas iedzīvotāja portretu. Tā ir sieviete vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kura dzīvo Kurzemē vai Latgalē. Viņa ir precējusies vai dzīvo ar partneri, bet viņai nav bērnu. Viņa strādā izglītības jomā valsts, pašvaldību vai valsts budžeta iestādē, viņas ikmēneša ienākumi bruto veido 501–700 eiro, un viņas darba stāžs konkrētajā organizācijā ir līdz pieciem gadiem.

Gan sievietes, gan vīrieši Latvijā atšķirīgu attieksmi darba vidē visbiežāk piedzīvojuši vecuma dēļ (27%), otra izplatītākā ir diskriminācija veselības stāvokļa, t. sk. invaliditātes, dēļ (20%), bet trešajā vietā ierindojas tāda diskriminācijas pazīme kā etniskā piederība (16%). Neraugoties uz to, ka dzimums ir tikai ceturtā izplatītākā diskriminācijas pazīme (kopumā ar to saskārušies 15% strādājošo), sievietes šajā ziņā tiek diskriminētas ievērojami biežāk nekā vīrieši – ar atšķirīgu attieksmi dzimuma dēļ darba vidē pēdējā gada laikā ir saskāries 21% sieviešu un tikai 5% vīriešu, liecina aptauja. 

"Kaut dzīvojam šķietami modernā sabiedrībā, pasaulē joprojām pastāv virkne stereotipu, kas ir saistīti ar dažādiem dzimuma aspektiem. Latvija šajā gadījumā nav izņēmums, to apliecina ne tikai šīs aptaujas dati. Dažādi pētījumi atklāj, ka sieviešu vidējais atalgojums par vienādas nozīmes darbu Latvijā joprojām ir zemāks nekā vīriešiem, viņas ir mazāk pārstāvētas uzņēmumu augstākās vadības komandās, viņu iespējas saņemt noteiktus pakalpojumus ir ierobežotas u. tml. Tomēr paradoksālākais ir tas, ka pašas sievietes bieži neatpazīst dažādas ar dzimumu diskrimināciju saistītas situācijas un uztver tās kā normu," komentē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. 

Viņasprāt, kopējā situācija dzimumu līdztiesības jomā būtiski uzlabotos, ja darba devēji abstrahētos no saviem aizspriedumiem, stereotipiem un paraudzītos uz dažādām aktivitātēm, procesiem u. tml. ar skatu no malas. Jo tikai tā var objektīvi novērtēt, vai organizācijā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem, kā arī esošajiem un potenciālajiem klientiem. Nākamais solis būtu novērst šķēršļus, kas veicina nevienlīdzīgu attieksmi, un pieredze rāda, ka tas neprasa būtiskus laika un finanšu resursus, norāda D. Helmane.