Edgara uzņēmums GrandStep 3D printeru darbnīcā Jelgavā drukā videospēļu un filmu suvenīrus, ko pasaulē kolekcionē šīs jomas fani, – ieroču un citu aksesuāru replikas, personāžu maskas u. tml. Tāpat Edgars uz savas ādas ir izbaudījis, kā ir mainīt attieksmi pret dzīvi, izvirzīt mērķus un sākt rīkoties, tāpēc semināros, kuros stāsta par savu pieredzi, cenšas iedvesmot arī citus jauniešus – tu vari vairāk!
Transformācija 16 gados
Edgaram vienmēr ir patikusi doma par būšanu patstāvīgam. 3. klasē skolā pamēģinājis šo to tirgot citiem, taču līdz pat 16 gadu vecumam vēlmi kļūt par uzņēmēju viņā nekas un neviens vēl nebija atmodinājis. Pēc 9. klases viņš no Jelgavas pārcēlās uz Rīgu. Iecere bija mācīties par programmētāju, taču uzņemšana šī virziena izglītības programmās jau bija nokavēta, tāpēc Edgars iestājās Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā, lai apgūtu reklāmas komercdarbinieka profesiju. Reklāmas joma viņu saistīja, pats jau bija taisījis videoklipus, plakātus.
Taču tas sakrita ar laiku, kad Edgars apmeklēja Āra Birzes 12 stundu personīgās izaugsmes kursu Uzlādē savu potenciālu. "Notika manas dzīves transformācija, es sapratu – gribu būt pats savas dzīves noteicējs! Āris iedvesmoja, un katru dienu sāku meklēt, kā sasniegt mērķus, kā darīt kaut ko vairāk, kā pašam kaut ko realizēt. Aizsākās manas personīgās izaugsmes ceļš, ļoti daudz sāku lasīt grāmatas," Edgars aizrautīgi stāsta. Viņš gan atzīst, ka kopš šīm pārmaiņām arī skolā stundu laikā nevis iedziļinājies pasniedzēju stāstītajā, bet to vien darījis kā lasījis līdzpaņemtās grāmatas vai kalis savus biznesa plānus. Likumsakarīgi – mācības tehnikumā sāka buksēt, un Edgars tās pameta.
Par savu izaugsmi viņš stāsta: "Āris jau pašā sākumā no manis dabūja ārā, palīdzēja noformulēt, ko es patiešām dzīvē gribu – patstāvīgu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Bet bizness man nav ar naudu saistīts mērķis, mani visvairāk motivē iespēja kaut ko radīt, pārdot kaut paša radītu. Man nekad nav izdevies pārdot citu radītus produktus."
Edgaram bijuši "visādi projektiņi", kas nav izdevušies, taču tie visi bijuši kā kāpnes uz augšu. Puisis guvis arī nelielu algota darba pieredzi. Purvā krāmējis kūdras klučus un secinājis, ka tādā darbā negrib atgriezties. Vēlāk taisījis reklāmas materiālus kādai nekustamā īpašuma kompānijai, bet sapratis, ka grib veidot ko savu. Iekrājis naudiņu, 16 gadu vecumā Edgars (tobrīd uz mammas vārda) nodibināja savu uzņēmumu GrandStep. "Pirmais, ko realizēju, bija internetveikals, kurā pārdevu sieviešu kosmētikas somiņas, – neizdevās! Pēc tam centos pārdot visādas smukas zeķes – arī neizdevās!" Edgars atceras, kā testējis variantus.
Gribējās radīt ko taustāmu
3D drukai GrandStep pievērsās 2019. gada beigās. Edgars, gribēdams radīt ko taustāmu, bija nopircis 3D printeri un kopā ar draugu ķērās pie 3D drukas biznesa. Skaidras vīzijas gan tobrīd trūka, tomēr Edgars saka: "Visi sākumā cenšas atrast savu perfekto biznesa ideju, bet es uzskatu, ka sākumā tādas nekad nebūs. Arī mums visi mērķi laika gaitā mainījās par 180 grādiem."
Puiši sākotnēji mēģināja piedāvāt 3D drukas pakalpojumus klientiem Latvijā, kurus paši meklēja un uzrunāja, tomēr drīz secināja – viņu maksātspēja ir zemāka, nekā jaunie uzņēmēji sagaidīja, turklāt 3D drukāšanas pakalpojumu jomā Latvijā jau ir diezgan spēcīga konkurence. "Domāju, ka tagad to visu varētu realizēt, bet toreiz mums vēl nebija pieredzes bagāžas un nebija arī pacietības," spriež Edgars.
Nejauši caur Facebook sanācis iepazīties ar pieredzējušu 3D drukātāju no Siguldas, kurš ieteicis biznesa sākumā koncentrēties uz kaut ko nelielu un papētīt tirgu – ko cilvēki labāk pērk. Abi GrandStep attīstītāji izmēģināja dažādu nieku drukāšanu un pārdošanu platformā Etsy.com, kur pircēji bija no visas pasaules, un tas deva rezultātu – otrajā nedēļā jau bija jāiegādājas vēl viens 3D printeris, ceturtajā – vēl viens. Sākuši drukāt arī kolekcionējamus suvenīrus no videospēlēm un filmām, un tā izrādījās plaša, perspektīva, vēl nepieblīvēta biznesa niša. "Visi, kam Latvijā stāstām, ka kaut ko printējam videospēļu faniem, domā – kāpēc lai cilvēki gribētu tērēt naudu par plastmasas pistolīti no videospēles. Bet citās kultūrās šādas vērtības ir. Latvijā neesam pārdevuši nevienu repliku, dominējošais tirgus ir Amerika, esam produktus pārdevuši arī citur Eiropā, Austrālijā, Ekvadorā, Čīlē u. c. Mūsu biznesa plāns ir tāds, ka savienojam 3D printēšanu ar māksliniekiem, kuri taisa smukus, krāsainus produktus. Amerikā un pasaulē ir cilvēki, kas to dara, bet tādā home made režīmā, tāpēc te saskatījām biznesa nišu, kurā var izvērsties," Edgars stāsta.
GrandStep sadarbojas ar Gustava Gotauta kompāniju Future Company, kam šobrīd pieder puse Edgara uzņēmuma. "Viņi darbojas ar reklāmu, pārdošanu, mēs – ar drukāšanu un ražošanu," paskaidro Edgars un atklāj, ka partneru investīcijas palīdzējušas izvairīties no sāpīgām kļūmju sekām – piemēram, 3D drukas darbnīcai bija noīrētas plašas telpas, taču puišiem bez pieredzes komercdarbībā tas jau draudējis ar mīnusiem… Tagad uzņēmums aug un apsver domu vasarā atvērt zīmola GamingGains ražotni Amerikā. Edgars gan atzīst, ka biznesa projekts šobrīd vēl nav pelnošs, jo vēl tiek precizēts pārdošanas fokuss un reālās pašizmaksas, taču atspēriena brīdis esot tuvu. GrandStep darbnīcā tiek darbināti 15 3D printeri, strādā pieci cilvēki, Edgara pārziņā ir tirgus un tendenču pētīšana, jaunu produktu ideju meklēšana, arī komandas vadīšana. "Esmu kuģa kapteinis, ievirzu, kurp mēs braucam," Edgars raksturo. Pats iepriekš darījis ikvienu darbu, kas darbnīcā darāms.
Paralēli viņš lolo ieceri izveidot automātisku ražošanas sistēmu, kas apvienotu visus 3D drukas industrijas etapus – no pasūtījuma veikšanas, dažādu datu un printeru noslogojuma mērīšanas līdz pat produkta tapšanai. "Vēlos uztaisīt sistēmu, ko var paņemt jebkurš, pieslēgt pie saviem desmit 3D printeriem un sākt ražot," Edgars saka. Programmēšana jau sākusies.
Jauniešiem trūkst piemēra
Edgars neslēpj – jo tālāk ar sava biznesa "kuģi" dodas, jo vairāk ir prasmju, kuras ir jāapgūst pašam. Nereti pietrūkstot biznesa vadības zināšanu bāzes, ko pats savulaik palaidis garām tehnikumā. Pēc mācību pamešanas Edgars gada laikā tālmācībā pabeidza divas atlikušās vidusskolas klases, tagad ik dienu apgūst ko jaunu, praktiski darbojoties savā uzņēmumā, un teic, ka labprāt izietu arī kādus biznesa kursus. Tomēr visiedarbīgākais mācīšanās veids Edgaram ir mentori, kurus viņš atrod ikvienā dzīves jomā. "Man bija mentors personīgajā izaugsmē, tad man bija mentors pārdošanā – viņš tagad ir mans biznesa kompanjons –, man ir mentors arī 3D printēšanā. Un tā, manuprāt, ir atslēga – sadarboties ar cilvēkiem, kuri jau ir sasnieguši tādus mērķus, kādus tu gribi sasniegt. Tas ir "šortkats" (īsākais ceļš – red.), lai tiktu uz augšu," Edgars saka un stāsta, ka uz mentoringu liels uzsvars likts arī kopā ar domubiedriem īstenotajā projektā Mācies. Dari. Pelni, kurā viņš pirms kāda laika kā izaugsmes treneris iesaistījies nodarbību vadīšanā jauniešiem, viņus motivējot mērķtiecīgākai dzīvei un sava potenciāla realizēšanai.
Iedvesmas lekcijas jauniešiem, šajā procesā mācoties arī pats, Edgars sāka veidot jau drīz pēc apmeklētā personīgās izaugsmes kursa pie Āra Birzes, jo likās – visu, ko esmu uzzinājis un sapratis, gribu dot arī citiem jauniešiem, gribu motivēt viņus! Šādas lekcijas Edgars vadījis gan izaugsmes kafejnīcā Spiikiizi, gan skolās. Sākumā stāstījis teoriju par mērķu izvirzīšanu, arī par komunikāciju ar potenciālajiem darba devējiem u. tml., bet tad sapratis: "Vienīgais, ko jaunieši atcerējās, bija iedvesma, ko es viņos iesēju. Savas nākamās lekcijas jau būvēju tā, ka stāstīju pats savu pieredzes stāstu ar visām veiksmēm un neveiksmēm." Vai jauniešiem pietrūkst šāda veida atbalsta? "Jauniešiem pietrūkst laba piemēra." Edgars uzskata: piemēri, ko jaunieši pārsvarā redz savā ikdienā un sociālajos tīklos, – vienaudžus, kas "tusē", iedzer utt. –, neveicina viņu izaugsmi un tiekšanos uz mērķiem. "Ja jaunietis apzinās, ka var un grib vairāk, bet apkārt ir desmit jaunieši, kas viņu velk uz leju, viņš nemainīsies. Es arī pats savā lūzuma momentā izslēdzu praktiski visus līdzšinējos draugus, sāku satikties ar vecākiem cilvēkiem. Tā varbūt nebija labākā metode – izdarīt to tik drastiski, bet es rosinu jauniešus atteikties no tiem draugiem, kas viņus mudina uz alkohola lietošanu un citām sliktām lietām, jo tas, visticamāk, nenovedīs viņus pie tās dzīves, ko viņi patiešām sev vēlas."
Patlaban Edgars iedvesmas seminārus kādu brīdi nav vadījis, jo visu laiku paņem sava biznesa attīstīšana, vakaros viņš arī lasa lekcijas par 3D drukāšanu mācību centrā Alfa, taču grib un plāno pie jauniešu auditorijas atgriezties. Jo vairāk tāpēc, ka ir vēlme padalīties savā iegūtajā biznesa pieredzē. "Ja vienam no simt jauniešiem tas palīdzēs, ir vērts to darīt."
Edgars atskārtis un arī citiem iesaka: mazāk runā, vairāk dari, jo vērtību radīs tieši darīšana. Viņš arī ņem vērā aizgūtu atziņu: "Your actions must match your ambitions" jeb – jo lielāki mērķi un ambīcijas, jo vērienīgākai jābūt rīcībai. Pēc Edgara domām, biznesā ir jāspēj riskēt, taču pirms lēkšanas jauna lauciņa aukstajā ūdenī ir mazliet jāpapēta, kas tajā jau peld. Pie paša kļūdām puisis pieskaita izpratnes trūkumu par komercdarbības pamatiem, tas arī licis izjust finansiālas sekas un devis mācību, ka biznesā jāmēra viss iespējamais – kas darbojas un kas nedarbojas, kas ir izdevīgi un kas ne, cik reāli (nevis uz papīra) izmaksā katra lieta biznesa nodrošināšanai utt.
Starp Edgara nākotnes plāniem, neskaitot biznesa mērķus, ir gan turpināt iedvesmot jauniešus, gan augt pašam – arī kā darba devējam, savā uzņēmumā veidojot patīkamu, brīvu darba vidi, kur cilvēki uz darbu nāktu ar prieku. "Man patīk doma par kalpošanu – ka spēju kalpot kaut kam lielākam: jauniešiem, saviem uzņēmuma komandas biedriem. Censties nedomāt tik daudz par egoistiskiem mērķiem, kas vērsti tikai uz mani, bet censties palīdzēt videi, sabiedrībai apkārt," Edgars definē.