Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -1 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Telekomunikāciju un mediju nozares eksperimentē. IT piedalās

Meklē trešo vilni

Telekomunikāciju un mediju industrijās patlaban notiek ļoti aktīva rosība un transformācijas. Teju visi šo jomu biznesa spēlētāji šobrīd eksperimentē ar jauniem darbības virzieniem. "Katrs kaut ko meklē, jo nemeklēt vairs nevar atļauties – tas zināmā mērā jau ir izdzīvošanas jautājums," komentē Ivo Ālmanis, IT kompānijas Accenture komunikāciju, mediju un tehnoloģiju industrijas vadītājs Latvijā.

Viņš paredz, ka tuvākajos gados daudz ko šajās nozarēs izšķirs mērogs, tāpēc gaidāmas daudzu uzņēmumu apvienošanās. Tas, kas līdz šim bija telekomunikāciju kompāniju trumpis un stiprais cietoksnis valstu lokālajos tirgos, šobrīd ir apdraudēts, jo viņu biznesa teritorijā spiežas iekšā lielie globālie milži (Google, Amazon, Facebook u. tml.), sākot piedāvāt cilvēkiem, piemēram, interneta pieslēgumu, televīziju un citus pakalpojumus.

Arī mediju nozarē uzvaras gājienā devies globālais Netflix un tam līdzīgie, kas klientiem spēj piedāvāt tieši tādu saturu, kādu viņi vēlas. Turklāt saplūst arī nozaru robežas – telekomunikāciju uzņēmumi pievēršas ne vien informācijas pārraidei, bet arī tās saturam, savukārt mediju kompānijas cenšas nokļūt pie saviem klientiem pa tiešo, bez starpniekiem. Līdz ar to arī IT profesionāļiem, kas to visu spēj nodrošināt tehnoloģiski, darba ir pilnas rokas. Ivo pašu aizrauj tas, ka nemitīgajā pārmaiņu režīmā miera sajūta tā arī neparādās. 
 

Plašs mērogs – cita lieta!

Nostrādājis aptuveni 13 gadu vienā uzņēmumā, Ivo savulaik izmēģināja veiksmi pats savā konsultāciju uzņēmumā. Bizness bija sākts tieši ekonomiskās krīzes laikā, un uzrāvienu dabūt neizdevās. Pat ja gadās šādi, ir jāmēģina, viņš tomēr aizvien ir pārliecināts.

"Uzskatu, ka tā ir arī sevis ieguldīšana izglītībā – biznesā iemācījos un sapratu vairāk nekā universitātē. Mācīšanās nebeidzas arī pēc universitātes." Pēcāk Ivo pamēģināja strādāt lokālajā Latvijas IT tirgū, taču saprata, ka šis mērogs viņam ir par šauru. Cita lieta izrādījās darbs Accenture.

Sācis ar darbu pielāgoto risinājumu izstrādes jomā (custom development solutions), pēdējos dažus gadus Ivo uzņēmumā atbild par IT projektu pārdošanu telekomunikāciju, mediju un tehnoloģiju industriju klientiem. Tie pamatā ir starptautiski un plaši zināmi telekomunikāciju un mediju milži Ziemeļvalstīs, Eiropā, Lielbritānijā, arī ASV. 
 

"Pastnieki" un saturs

"Patlaban ir grūti pateikt, kura rīt būs telekomunikāciju kompānija un kura – mediju kompānija," stāsta Ivo. Pirmās sāk pirkt uzņēmumus, kam ir mediju saturs, sāk piedāvāt mediju pakalpojumus, saukt sevi par izklaides kompānijām vai aptvert gan TV, gan internetu, tikmēr otrās (vismaz pasaulē) sāk būvēt savus risinājumus vai sadarboties ar citiem, lai savu saturu klientiem pašas arī nogādātu.

Nozares saplūst, Ivo norāda. Telekomunikāciju kompānijām pasaulē pēdējo 10 gadu laikā ieņēmumi vairs neaug, bet stāv uz vietas, tāpēc tās optimizē izmaksas un meklē, kas varētu kļūt par nākamo uzvaras gājienu – trešo vilni pēc balss (90. gados) un datu pārraides. Digitālais video, lietu internets ir tikai daži no meklējumu virzieniem.

Ivo uzskata, ka telekomunikāciju uzņēmumi izvēlēsies ļoti dažādus ceļus. Vieni fokusēsies uz to, ka paliks tikai kā "pastnieki, kas sūta baitiņus", nodrošinot visnotaļ klasiskus un lētus sakaru pakalpojumus. Otri mēģinās lokāli konkurēt ar digitālo platformu milžiem – datu centriem u. c. Trešie centīsies apvienoties ar mediju kompānijām, iefiltrējoties satura teritorijā. Tikmēr vēl citi dosies kādā specializētā, industriālā virzienā, ap to būvējot veselu ekosistēmu. Tā, piemēram, Zviedrijā Telia jau piedāvā Telia Sense programmatūru auto nozarei – ar to klients var ne tikai monitorēt savu auto, bet arī saņemt visu iespējamo palīdzību uz ceļa, servisā u. tml. 

Mainīties spiestas arī mediju kompānijas. Lai gan drukāto izdevumu biznesā kritums ir apstājies, attīstība notiek digitalizācijas virzienā. Vēl viena tendence ir nokļūt maksimāli tuvu klientiem un noturēt viņus, piedāvājot tādu saturu, kādu viņi tieši tajā brīdī pieprasa, plus vēl arī ieteikt ko radniecīgu, apsteidzot viņu vēlmes un noturot uzmanību.

"Tas, kuram būs plašāks, labāks saturs, lielāks pārklājums un arī pareizais kontakts ar klientu (piedāvājumi visos kanālos, klienta interešu analīze un piedāvājums pēc klienta interesēm, nevis visiem viens un tas pats saturs), tas arī vinnēs," rezumē Ivo. "Domāju, parādīsies kādi jauni agregatori, kas to visu apkopos."

Viņš norāda, ka savukārt IT kompānijas šajos procesos ir IT integratori, kas to visu ļauj tehniski realizēt. Jātiek galā arī ar aizvien jauniem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem – jauni satura piegādes kanāli klientiem, lielo datu analīze un mākslīgais intelekts vai, piemēram, jau sen apgūtā pāreja no fiziskiem datu centriem uz mākoni. Drīz būs arī jāpalīdz telekomunikāciju operatoriem pāriet no fiziskiem telekomunikāciju tīkliem uz programmatūras definētiem.
 

Kā sadzīvot?

"Visu, ko šodien radām un taisām, mēs pirms pieciem gadiem nemaz nevarējām iedomāties! Tieši tāpat ir arī ar to, ko darīsim vēl pēc pieciem gadiem nākotnē," teic Ivo, uzsverot pārmaiņu dinamiku. Pie tā, ka tās ir ikdiena, IT sfērā jau esot pierasts, taču izaicinošākais Ivo liekas ar tām saistītais temps un apjoms.

"Tu vairs nevari zināt visu, jo tam nav laika, arī cilvēka atmiņa ir tik liela, cik ir. Kad to apjaut, kļūst vieglāk, jo tad sāc meklēt virzienus, kuros mēģini iet dziļumā," Ivo saka un piebilst, ka māka filtrēt informāciju un atrast to pēc vajadzības turpmāk būs būtiska prasme ikvienam. Tāpat kā vismaz minimālas IT iemaņas.

Ivo pašu ļoti saista mākslīgais intelekts (MI), un tas, viņaprāt, tuvākajos 5–10 gados visvairāk mainīs un ietekmēs pilnīgi visu. "Jo beidzot ir visi priekšnoteikumi, lai tas notiktu – mums ir jaudas, mums ir lielie dati, lai MI sistēmas mācītu, un mums ir arī risinājumi, kā to darīt," viņš skaidro. Iespējams, jau drīz zvanu centros frāzes "saruna tiks ierakstīta" vietā dzirdēsim "sarunā jums atbildēs robots", jo citādi būs grūti atšķirt, ar ko īsti runājam. Tur, kur cilvēka smadzeņu kapacitātes nepietiek, MI varēs atrast daudz ātrākus un efektīvākus risinājumus. Piemēram, mediju jomā MI varēs atsijāt falsicifētas, "troļļu" rakstītas ziņas no reālām u. tml. 

"Bet diez vai MI pasauli pārņems pilnībā. Mēs kā cilvēki nebūsim gatavi tam atdot visu. Pirmkārt, jau MI pilotprojekti rāda – mākslīgais intelekts plus cilvēks ir daudz veiksmīgāka kombinācija nekā tikai MI vai tikai cilvēks. Otrkārt – ētiskais jautājums," Ivo teic. Kad jaunais, pret ko sākotnēji cilvēki reaģē ar pretestību, sāk izplatīties masās, aktuāls kļūst jautājums par robežu novilkšanu. Arī par sociālajām normām. No vienas puses, tehnoloģijas mums palīdz un mūsu dzīvi uzlabo, bet, no otras, – tās ir arī traucēklis, atkarība. "To nāksies atstrādāt un mainīt – kādā veidā mēs ar tehnoloģijām sadzīvojam," Ivo spriež. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses