Jānim Unguram šādu risinājumu meklēšana ir ikdiena. Viņš ir Energoefektivitātes projektu portfeļu daļas vadītājs va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un gādā par energoefektivitātes paaugstināšanu patlaban septiņos lielos projektos. "Dailes teātris, Latvijas Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris, divas Latvijas Valsts arhīva ēkas – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā –, LR prezidenta rezidence Jūrmalā un S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola," Jānis uzskaita un piebilst, ka palīdz risināt energoefektivitātes jautājumus arī citās VNĪ pārvaldītās ēkās un projektos. Kad pirms diviem gadiem viņam piedāvāja nākt uz šejieni strādāt, tieši paredzamais darbs ar tik specifiskām nestandarta būvēm kā teātri aizķēra viņa interesi. "Te energoefektivitāti nevar panākt ar vienkāršu risinājumu – ir jāpēta, jāplāno, jādomā, kā to izdarīt. Tas ir par mani, tas esmu es," Jānis smaida. Darbs viņam ļoti patīk, lai gan tālākā nākotnē viņš noteikti gribētu sevi pamēģināt arī vēl kādā virzienā. Taču tās noteikti būšot inženierzinātnes, kaut kas saistībā ar būvniecību. "Ir jāiet uz priekšu, nevar apstāties pie sasniegtā."
Elektriķis un nezināmais
Pēc izglītības Jānis gan nav "tīrs" būvnieks. 9. klasē viņš gribēja kopā ar draugu doties apgūt pavārmākslu, taču mamma pārliecināja, ka jātēmē uz tehniskajām zinībām, – vai tad tiešām vēlies visu mūžu pie katliem stāvēt?! Izstādē Skola Jāni piesaistīja Rīgas Tehniskā koledža. Lauku puikam jau kopš bērnības patika konstruktori, patika savienot vadiņus, lai iedegas lampiņa, tāpēc elektriķa profesija ar specializāciju elektriskajos tīklos šķita pareizā izvēle. Tolaik koledžas sāka piedāvāt vidējās speciālās izglītības turpinājumu arī augstākajā izglītībā, un Jānis šo iespēju izmantoja – tāpat kā teju viss viņa kurss. "Bijām ļoti labs kolektīvs, cits citam palīdzējām, un visi – ap 30 audzēkņiem – mācības arī pabeidzām, kamēr līdzīgās specialitātēs daudzi atbira."
Kad koledža bija absolvēta, elektrotīklu montāžas uzņēmums Fraris, kur Jānis jau bija sācis piestrādāt, viņam piedāvāja pastāvīgu darbu un arī pāreju no elektriķa pienākumiem uz elektroapgādes projektu izstrādi – zīmēt tos, saskaņot ar klientiem, dabūt nepieciešamās atļaujas, organizēt dokumentus. "Laikam jau uzņēmuma vadītājam biju iekritis acīs kā pietiekami spējīgs," Jānis komentē un stāsta, ka tobrīd arī pilnā sparā ritējis pirmskrīzes celtniecības bums. Tikko no koledžas atnākušajam puisim sastrādāties un vadīt pieredzējušus, ar ekskavatoriem un lāpstām strādājošus vīrus bija izaicinājums, bet darbs Jāni aizrāvis. "Mani vienmēr ir saistījusi tieši plānošana. Nevis tas rutīnas darbs, bet gan nezināmais – izdomāt, kā visu izdarīt. Katrā objektā situācija un apstākļi atšķiras," viņš stāsta. Jānis pamatā strādāja ar ārējo elektrotīklu ierīkošanu un ieguva arī sertifikātus būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā un būvprojektu izstrādē visos ārējos elektrotīklos līdz 20 kV.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!