Latvijai daudz nozīmīgāki ir procesi Krievijas Baltijas jūras ostās, it īpaši Maskavas uzņemtais kurss uz atteikšanos no ārvalstu ostu infrastruktūras izmantošanas, pārorietējot kravas uz pašas Krievijas ostām. Ilgstošas, mērķtiecīgas darbības šajā virzienā – ievērojamas investīcijas savu ostu attīstībā, dažādas administratīvas sviras u. c. – noveda pie tā, ka Krievijas ārējā tirdzniecība caur kaimiņvalstu jūras ostām, kas vēl nesen bija gandrīz 20% no visa attiecīgo kravu apjoma, pērn noslīdēja līdz 6%.
Rezultātā Baltijas valstu ostās pērn tika pārkrauti 36,7 miljoni tonnu Krievijas ārējās tirdzniecības kravu, kas ir par 13,6% mazāk nekā 2016. gadā. Pašas Krievijas ostās pārkrauto savu kravu apjoms tikmēr pieauga par 7,7%, sasniedzot 700,2 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija.
Vienlaikus tas netraucēja Baltijas valstu ostām piedzīvot kravu apgrozījuma kāpumu. Visās trijās Baltijas valstīs kopā pērn tika pārkrauti 149,57 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,63 miljoniem tonnu jeb 2,4% vairāk nekā 2016. gadā, kad kravu apjoms Baltijas valstu ostās kritās. Atbilstīgi Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 41,4% no šī apjoma (61,88 miljoni tonnu) tika pārkrauts Latvijas, 35,4% jeb 52,91 miljons tonnu – Lietuvas, bet 23,3% jeb 34,78 miljoni tonnu – Igaunijas ostās, turklāt Latvijas ostās tika piedzīvots kopējā kravu apgrozījuma kritums par 2%, bet Lietuvā un Igaunijā – pieaugums attiecīgi par 7,3% un 3,6%.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 12. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!