Tiek lēsts, ka no 2014. gada augusta (Krievijas un rietumvalstu abpusējo sankciju noteikšanas brīža) līdz 2019. gada augustam lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču piegādes Krievijai no pretsankcijām pakļautajām valstīm samazinājušās kopumā par 46 miljardiem ASV dolāru. Lielāko daļu brīvo nišu tā dēvēto importa aizstāšanas programmu ietvaros ieņēmuši tieši Krievijas ražotāji, par ko liecina arī eksporta un importa statistika. Ja 2013. gadā (pēdējā pirms sankciju noteikšanas) Krievija importēja lauksaimniecības produkciju 43,1 miljarda ASV dolāru vērtībā, tad 2018. gadā importa vērtība bija 29,6 miljardi dolāru.
Virknē jomu Krievijas ražotāju iespējas arī pārsniegušas iekšējā tirgus vajadzības, kas novedis pie eksporta apjomu strauja kāpuma. Eksporta vērtība ir pieaugusi no 16,2 miljardiem dolāru 2013. gadā līdz 24,9 miljardiem pērn (5,54% no visa Krievijas eksporta vērtības), piedzīvojot jūtamu kāpumu arī salīdzinājumā ar 2017. gadu, kad tā bija 20,7 miljardi. Tieši tāpat aug arī eksporta fiziskie apjomi – pērn tika eksportēti 77,2 miljoni tonnu lauksaimniecības izejvielu un pārtikas – par 12,6 miljoniem tonnu jeb 19,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Atbilstīgi Krievijas Lauksaimniecības ministrijas datiem 7,6 miljardus dolāru no 2018. gada eksporta kopējās vērtības veidoja labības (ieskaitot pākšaugus) eksports. Citas nozīmīgākās eksporta kategorijas atbilstīgi Krievijā pieņemtajai klasifikācijai bija zivis un jūras produkti (5,4 miljardi), eļļas un tauku produkti (3,6 miljardi), kā arī pārtikas un pārstrādes rūpniecības produkti (3,5 miljardi). Lielākās Krievijas lauksaimniecības preču pircējas bija Ēģipte, Turcija, Ķīna un Dienvidkoreja.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 5. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
trusis nejaukais