Vai Krievijas gāze plūdīs uz Ķīnu?

Mazāk ogļu

Straujš gāzes patēriņa pieaugums Ķīnā sākās pēc tam, kad Pekina 2016. gadā paziņoja par plāniem ekoloģisku apsvērumu dēļ samazināt ogļu izmantošanu elektrostacijās. Rezultātā jau 2017. gadā gāzes patēriņš Ķīnā pieauga par 15,3%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un sasniedza 240,4 miljardus kubikmetru. Šis pieaugums līdzinājās trešdaļai no visas pasaules gāzes patēriņa pieauguma.

Tajā pašā laikā gāzes daļa Ķīnas energobilancē joprojām nav pat 7%. Lai arī tas ir iespaidīgs pieaugums, salīdzinot ar 0,5% 2010. gadā, ogļu daļa joprojām ir 55%, un, ja Pekina vēlas sasniegt oficiāli izvirzīto 13. piecgades mērķi – 2020. gadā nodrošināt gāzes daļu energobilancē 10% apmērā –, šai Āzijas lielvalstij ir nepieciešams vēl straujāks gāzes patēriņa pieaugums. To nodrošināt savukārt iespējams tikai ar importa palīdzību, jo vietējās gāzes ieguves pieauguma tempi ievērojami atpaliek no prognozētajiem. Pērn Ķīna ieguva tikai nedaudz vairāk par 155,5 miljardiem kubikmetru gāzes (par 9% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu), no kuriem tikai ap desmit miljardiem kubikmetru bija slānekļa gāze. IEA uzskata, ka Ķīnas pašas iegūtās gāzes daļa turpinās samazināties un 2023. gadā noslīdēs no pašreizējā 61% līdz 54%.

Provizoriskas aplēses liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Ķīna spēja palielināt gāzes ieguvi par četriem miljardiem, bet imports palielinājās par pieciem miljardiem kubikmetru. Gāzes patēriņš šajā valstī minētajā laikaposmā savukārt tiek lēsts ap 85 miljardiem kubikmetru jeb par 15–17% vairāk nekā tādā pašā laika periodā gadu iepriekš.

Salīdzinoši zemākais vietējās gāzes ieguves kāpums tiek skaidrots galvenokārt ar neīstenotajiem plāniem attiecībā uz slānekļa gāzes ieguvi. Lielākais šā gāzes veida ieguvējs, valsts gigants Sinopec, pērn spēja iegūt tikai sešus miljardus kubikmetru slānekļa gāzes, izgāžot ieguves palielināšanas plānu. Cik noprotams, tad par būtisku iemeslu zemajiem rādītājiem kļuva strauji pieaugušais zemestrīču skaits ieguves rajonos un vietējo iedzīvotāju protesti. Otrs slānekļa gāzes ieguvējs, valsts uzņēmums CNPC, spēja palielināt ieguvi par 40% (līdz 4,3 miljardiem kubikmetru), tomēr plāni paredzēja ieguves divkāršošanu. Papildus tam neiepriecinošo perspektīvu dēļ Ķīnas slānekļa gāzes nozari pameta pēdējā tajā palikusī Rietumu kompānija BP. Pirms tam no industrijas jau aizgāja Shell, ExxonMobil, ConocoPhillips un Eni.

Uz importa rēķina

Rezultātā lielākā daļa gāzes patēriņa pieauguma tiek nodrošināta uz importa rēķina. Pērn gāzes imports Ķīnā pieauga par 31,8% (2017. gadā par 27,2%) jeb nedaudz vairāk par 30 miljardiem kubikmetru – no 94,6 līdz 124,75 miljardiem kubikmetru. 60% importa jeb nedaudz vairāk par 74 miljardiem kubikmetru (53,7 miljonus tonnu – otrs lielākais rādītājs aiz Japānas) veidoja sašķidrināta dabasgāze (LNG), kuras imports pērn pieauga par gandrīz 40% jeb 22 miljardiem kubikmetru. Cauruļvadu gāzes imports tikmēr palielinājās par 20% jeb 8 miljardiem kubikmetru, kopsummā aizvien vairāk atpaliekot no LNG importa.

LNG importa pieaugums turpinās arī 2019. gadā, turklāt ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, kura rezultātā ir apstājies LNG imports no ASV, neietekmē kopējo dinamiku. Iztrūkstošie amerikāņu gāzes apjomi viegli tiek aizstāti ar LNG no Krievijas un vēl citam valstīm. Tāpat eksperti ir pārliecināti, ka gāzes eksporta uz Ķīnu apjomi turpinās augt arī gadījumā, ja tirdzniecības karu dēļ kritīsies kopējie ekonomiskās attīstības tempi. Gāzes izmantošanai Ķīnā tiek piešķirta liela nozīme jau pieminēto ekoloģisko apsvērumu dēļ, tāpat tā tiek uzskatīta par svarīgu elementu valsts plānos izveidot līdzsvarotu energosistēmu. 

Vienlaikus Ķīna vēlas līdzsvarot LNG piegādes un gāzes piegādes pa cauruļvadiem. Šāda vēlme saistīta ar nevēlēšanos būt atkarīgai tikai no viena piegāžu veida, bažām, ka gāzes piegādes pa jūras ceļu var tikt ierobežotas vai pārtrauktas politisku iemeslu dēļ, kā arī, protams, jūtami augstākās cenas nekā cauruļvadu gāzei dēļ. Vidēji pērn Ķīnā šī starpība bija 130 ASV dolāru par tūkstoti kubikmetru.