Vājiniekus apdraud dolāru aizplūšana

Tikmēr jāatgādina, ka Turcija ir, lai arī relatīvi neliels, taču vērā ņemams Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, turklāt ar pozitīvu bilanci Latvijai. Tā kā tās iekšējais pieprasījums krītas, nākas rēķināties ar to, ka eksports uz šo valsti samazināsies. Tomēr par šo lokālo problēmu daudz aktuālāks jautājums ir tas, vai Vidusjūras un Melnās jūras ieskautajai valstij finansiālo problēmu ziņā neradīsies citi sekotāji un vai dolāra procentu likmju pieaugums nenovedīs pie kādas lielākas globālās sašūpošanās.
 

Zaudē uzticību

Patlaban Turcija piedzīvo investoru uzticības deficītu. Raksturojot vispārējo finanšu situāciju, kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface vadītājs Baltijas valstīs Mantvīds Štareika zina teikt, ka gada laikā Turcijas liras vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 92%, savukārt pret eiro – par 82%. Tikmēr Turcijas piecu gadu kredītriska mijmaiņas darījumu (CDS jeb Credit Default Swaps), kas ir pamata finanšu instruments, lai apdrošinātu investorus pret finanšu satricinājumiem, cena strauji palielinājās par 78 bāzes punktiem līdz 529, un tas ir augstākais līmenis kopš pasaules finanšu krīzes 2008. gadā.

"Neraugoties uz nesenajiem pasākumiem, ko Turcijas varas iestādes viesušas, lai nodrošinātu atbilstošu likviditāti vietējām bankām, saglabātu fiskālo stabilitāti un sniegtu atbalstu monetārajai politikai, liras vērtība turpina sarukt galvenokārt tāpēc, ka pasliktinās Turcijas attiecības ar ASV, kā arī tāpēc, ka trūkst investoru konfidences. Attiecīgi šādos apstākļos centrālās bankas procentu likmju kāpuma efektivitāte ir apšaubāma," skaidro kredītrisku apdrošinātājs.

Pēc viņa domām, lielākais Turcijas risks ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Valsts ārējais parāds un tekošā konta deficīts palielināsies, ja Turcijas nacionālās valūtas kurss turpinās samazināties līdzšinējā tempā. "Papildus tam Turcijas ekonomikas lielā atkarība no importa, kā arī stingrāka Centrālās bankas valūtas maiņas kursa politika novedīs pie ražošanas izmaksu sadārdzināšanās, jo lira kļūs vājāka pret citām valūtām," skaidro Štareika.

Pēc viņa domām, augstākas finansējuma un ieguldījumu izmaksas apdraud visas nozares, taču tās, kuras ir pamatā atkarīgas no iekšzemes pieprasījuma un lielā mērā arī no importa, piemēram, mazumtirdzniecība un informācijas tehnoloģijas, tiks ietekmētas spēcīgāk. "Vien nelielam skaitam nozaru, tostarp autobūves, lauksaimniecības un pārtikas, kā arī tekstilizstrādājumu un apģērba ražošanas jomai būtu iespēja daļēji kompensēt zaudējumus vietējā tirgū, pateicoties eksporta ieņēmumiem. Sagaidāms, ka Turcijas liras «brīvais kritiens» paralizēs daudzu uzņēmumu spēju atmaksāt savus banku aizdevumus, tā rezultātā apdraudot banku sistēmas veselību, ja liras vērtība turpinās lejupslīdi tādā ātrumā kā līdz šim," secina kredītrisku apdrošinātājs.