"Pagaidām izskatās, ka tuvākajos gados būs posts ar maijvaboļu kāpuriem," Immurs atzina un piebilda, ka dārzos un arī kartupeļu laikos maijvaboļu pašlaik ir daudz.
Viņš norādīja, ka pēc diviem gadiem, kad šķilsies maijvaboļu kāpuri, problēmas radīsies ne tikai tiem, kas audzē kartupeļus, bet gan visiem dārzeņu audzētājiem.
Turklāt vislielākās bažas lauksaimniekiem rada tas, ka šos kukaiņus nav iespējams efektīvi apkarot - tie parasti atrodas augsnē un grauž augu saknes. "Nav neviena līdzekļa, ar ko pret to cīnīties. Cik putni izķer, tik ir," Immurs piebilda.
Uz jautājumu par citus gadus tik aktīvajām Kolorādo vabolēm Immurs atbildēja, ka tās pagaidām īpaši daudz manītas kartupeļu laukos neesot.
Arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka maijvaboles šogad Latvijas dārzos aktīvi dēj oliņas, kas nozīmē, ka pēc diviem gadiem, kad šķilsies kāpuri, varētu būt sagaidāms jauns šo kukaiņu uzliesmojums. "Tas nozīmē, ka laikā, kad kāpuri šķilsies, ogas un to stādi var tikt apēsti pilnībā," viņa atzina.
Valsts augu aizsardzības dienests iesaka - ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, lauku vēlams atstāt melnajā papuvē, kuru regulāri visu vasaru apstrādā vismaz reizi divās trijās nedēļās. Nelielās platībās stāds, kuram sāk vīst lapas, jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Lai kāpurus vieglāk atrastu, tos var pievilināt, sprīdi dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām, vadziņu atraušot, savākt tur barojošos maijvaboles kāpurus.