Interese par lauku labumiem uz nebijuša viļņa

Nevēloties palikt izstumto lomā, nupat sākuši reaģēt arī lielveikali, aicinot zemniekus savā paspārnē — īpašu akciju vai regulāras sadarbības veidā.Kalns pie Muhameda "Stāv pa 10—15 cilvēkiem rindā, tāds pieprasījums pēc lauku labumiem!" izsaucas Čiekurkalna tirgus vadītājs Juris Azers. Viņa vadītā tirgus paspārnē izveidots pirmais zemnieku centrs Latvijā — vieta, kurā zemnieki bez starpniekiem varēs piedāvāt savu ražu. Lai nāktu pretī rīdziniekiem vēl vairāk, J.Azers iecerējis atvērt arī tirgus interneta veikalu. "Ja Muhameds nenāk pie kalna, tad kalns nāks pie Muhameda. Interese ir liela, jo īpaši no Rīgas centra," tā J.Azers. Internets pēc zemnieku nemieriem ir pierādījis savu lietderību arī tiešo kontaktu veidošanā. Janvārī ievērojami kāpusi portāla zemnieks.info statistika. Portāls kalpo kā starpnieks, kur pircējs piemeklē savai dzīvesvietai, virtuvei un maciņam piemērotāko zemnieku. Tā gan tiek vērtēta kā īstermiņa iniciatīva laikam, kad zemniekam ir grūti pārdot savu saražoto. "Loģistika ir viena no problēmām, jo klienti šeit pārsvarā pasūta nelielus daudzumus un ir izsvaidīti plašā teritorijā," saka Jauno zemnieku kluba vadītājs Māris Šņickovskis. Uzdevumu — katram pircējam "iedalīt" savu zemnieku — pilda arī Valsts ieņēmumu dienesta kritizētā biedrības S-putns iniciatīva par ziedojumiem zemniekiem, kur "paldies" par ziedoto naudu saimnieks pasaka ar saviem burkāniem vai āboliem. "Ir blokmājas Purvciemā, Anniņmuižā vai lieli uzņēmumi, kur cilvēki var sarunāt kādu zemnieku, piemēram, pusdienlaikā ar savu produkciju ierasties savā stāvvietā," saka biedrības pārstāve Lana Saksone. Tāpat audzis zaļo tirdziņu skaits. "Tos tagad katra pilsēta uzskata par savu goda lietu," novērojis M.Šņickovskis. Dažus no tiem savā paspārnē rīko lielveikali, kas vērtējama kā tirgotāju vēlme nepalikt ārpus šīm ekonomisku un emocionālu apsvērumu vadītajām zemnieka un pircēja attiecībām. Maxima pārstāvis Ivars Andiņš stāsta, ka Maxima nolēmusi tirgot vietējo zemnieku piena produktus — iepirktus tieši, bez starpniekiem.Prasību latiņa — zemāka "Zemnieku pavasaris," tā nebijušo rosību raksturo piensaimnieks un organizācijas Zemnieku saeima pārstāvis Uldis Krievārs. "Žēl tikai, ka lauksaimniecības politika līdz šim bremzējusi tiešo tirdzniecību un tikai ekonomiskie apstākļi piespieduši gan zemniekus, gan pircējus meklēt alternatīvas," saka U.Krievārs. Neraksturīgi Zemkopības ministrijas ierēdņiem arī valsts sekretāres vietnieks Ingus Celms Dienai atzina, ka Latvijā ilgstoši ir bijusi "ka tikai kaut kas nenotiek" pieeja. Tādēļ nupat mazinātās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) svaigpiena realizācijas kontroles prasības ir solis pretī zemniekam. Viņš gan uzskata, ka zemnieku aktivitātes pamatā ir nevis prasību mazināšana, bet tirgus situācija. "Iepriekš piena kombināti pieņēma pienu par labu cenu, tagad zemnieki spiesti meklēt citus ceļus," viņš saka. Prasības, kas stājušās spēkā kopš šīs trešdienas, zemniekam mazinās patērēto laiku un līdzekļus — lai iegūtu piena realizācijas atļauju, PVD inspektora vizīte saimniecībā vairs nav obligāta. Piena paraugus ņems un analizēs tikai vajadzības gadījumā, kuru izvērtēs zemnieks un tā veterinārārsts. Pēc atdzesēšanas pienu tagad varēs tirgot divas diennaktis, nevis vienu. Tas nozīmē, ka lauvas tiesa atbildības ielikta pašu piena ražotāju rokās un, kā norādīja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs, — arī pircēju rokās. Viņš pats ik nedēļas no pazīstama zemnieka savai ģimenei pērkot trīs litrus piena. "Ja nezinātu, kāda pienam izcelsme, kā saimniecībā tur lopiņus, pienu nepirktu," tā M.Samohvalovs, piebilstot, ka kontroles atvieglošana prasa arī pircēju zināšanas par nepasterizētu pienu. Risks palielināsies, iestājoties siltākam laikam. M.Samohvalovs nevēloties pircējus biedēt, bet aicināt padomāt, cik daudz viņiem ir zināms par tirgotāju un apstākļiem, kādā ganāmpulks mīt.