Pēc viņa teiktā, Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevums ir noteikt prioritātes un parādīt, kurā virzienā valsts virzās. "No manas puses būtu ļoti neprofesionāli patlaban mēģināt minēt kaut kādas prioritātes valsts attīstībai un bez jebkādas diskusijas vienkārši teikt – lūk, šīs ir tās lietas, kas mums ir jādara. Man šķiet, ka mums ir jāinvestē mūsu cilvēkos – tas ir viens no būtiskākajiem resursiem, kas mums Latvijā vispār ir. Šajā sakarā ir jārunā par to, kā mēs mainām savu izglītības sistēmu. Tāpat jārunā par ekonomikas struktūras analīzi un meklējumiem, lai līdzsvarotu patlaban ļoti izteikto pakalpojumu sektoru," klāstīja Krieviņš.
Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama izvērsta diskusija par Latvijas prioritārajām nozarēm, tostarp ar uzņēmējiem." Jau šobrīd man ir zvanījuši pārstāvji no abām lielākajām Latvijas uzņēmēju organizācijām un jautājuši, vai varam tikties, lai pārrunātu NAP izstrādes procesu. Protams, te ir jābūt arī ļoti kvalitatīvai politiskajai diskusijai par to, kuri argumenti strādā, kuri nestrādā un kuras ir valdības prioritātes," teica PKC vadītājs.
Krieviņš atzina, ka nozares ir jānosaka, raugoties uz ilgtspējīgu ekonomisko atdevi. "Respektīvi, ienākumu pieaugumu gan nozarē kopumā, gan katra konkrētā iedzīvotāja naudas makā. Kas tā ir par nozari – tūrisms, zaļā enerģija vai kas cits –, tas ir jāanalizē," teica Krieviņš.
"Ja valsts ir pateikusi, ka tuvākos septiņus gadus attiecīgā nozare ir uzskatāma par prioritāru, tai tiks veidota maksimāli laba uzņēmējdarbības vide, un šeit lielā mērā jautājums ir par administratīvo slogu. Svarīgi, lai šāds uzņēmums var rēķināties, ka valsts, plānojot savu atbalstu, kas ir samērā ierobežots, piešķirot līdzekļus, prioritāri rēķināsies ar tām nozarēm, kuras tiks par tādām atzītas. Tas var būt jautājums par kredītgarantijām un daudz ko citu. Ir jābeidz svaidīšanās no gada uz gadu, no vienas nozares uz otru, bet beigās atbalstīta netiek neviena. Ir jāmēģina panākt fokusēšanos uz prioritātēm," teica PKC vadītājs.
Jau vēstīts, ka PKC vadītāja amatam konkursa komisija nolēmusi virzīt Krieviņu, kurš līdz šim darbojas kā konsultants valsts pārvaldes reformu un politikas analīzes jautājumos. Ziņots arī, ka PRK centra vadītāja amata konkursa komisija konkursa otrajai kārtai virzīja piecus pretendentus. Kopumā pieteikumus uz centra vadītāja amatu iesniedza desmit pretendenti.
Valdība pērn 19.oktobrī atbalstīja PKC izveidi un darbības sākšanas nodrošināšanu, kā arī centra nolikumu. PKC darbosies Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tā uzdevums būs nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.