Organizācijas aicina ar nacionālo subsīdiju palīdzību vispirms atbalstīt tās ražošanas jomas, kurās iet vissliktāk, un visus subsīdiju līdzekļus sadalīt divās daļās - ciltsdarba atbalstam un kredītprocentu dzēšanai. Organizācijas aicina līdzekļus sākotnēji izmaksāt šīm abām programmām, savukārt pēc grozījumiem valsts budžetā - arī pārējās sadaļās, kurās paredzēts subsīdiju atbalsts, bet problēmas nav tik dziļas.
Pēc ZSA priekšsēdētāja Jura Lazdiņa domām, šī ir vienīgā iespēja, lai nauda, kas paredzēta nozares atbalstam ar valdības 3.februāra lēmumu pēc iespējas ātrāk ienāktu nozarē. Viņš skaidro: grozījumi jāveic, lai visi piena ražotāji, kas izslauc vismaz 5000 kilogramus piena gadā no govs, saņemtu ciltsdarba naudu jau aprīlī. Pretējā gadījumā procedūra, kas paredz līdzekļu piešķiršanu nozares glābšanai tikai pēc grozījumiem valsts budžetā, nozīmē finansējumu tikai jūnijā, un tas būs par vēlu.
Organizācija arī norāda, ka ik nedēļa, kas patlaban tiek kavēta, mazina cerības izdzīvot tām saimniecībām, kurām piena iepirkuma cena ir zem pašizmaksas un vēl aizvien krīt. Palielinās parādu saistības, bet bankas nenāk pretī.
Nauda, kas aizies piensaimniekiem, netiks apēsta, tā nonāks uzņēmējdarbības apritē, sola ZSA.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst, ka patlaban visgrūtāk klājas piena ražotājiem, un, viņaprāt, pārējiem tas jāsaprot un jānāk pretī. "Iespējams, pienāks brīdis, kad piena ražotāji, rīkosies līdzīgi, un varēs palīdzēt kādai citai nozarei."
Trešdien, 18. februārī, paredzētas lauksaimnieku organizāciju un ZM sarunas par nacionālo subsīdiju sadalījumu.