Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

Lielāka ciršana balsta kociniekus, bet draud noplicināt valsts mežus

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
t
t
varbūt rakstiet visiem saprotamā valodā? kuru interesē vēl deutch??
usa und aasien krisis
u
Von Raivo Pommer Die Anschuldigungen seien „falsch und irreführend“, und lenkten von den wahren Ursachen der Finanzkrise ab, sagte am Wochenende der Vizegouverneur der Pekinger Zentralbank Su Ning nach Angaben der Nachrichtenagentur Xinhua. Die Regierung in Peking befürchtet, dass der Wechsel im Weißen Haus zu mehr Protektionismus in den Vereinigten Staaten führen könnte. „Klare Wende“ zu Bushs China-Politik Chinesische Experten sehen in den scharfen Worten eine „klare Wende“ gegenüber der Haltung der Regierung Bush. Sie könnten auf eine neue Konfrontation zwischen Amerika und China in Wirtschafts- und Handelsfragen hindeuten. Zwar hatte auch die Bush-Regierung die chinesische Währungspolitik kritisiert. Ihr Finanzminister Henry Paulson hatte es jedoch stets vermieden, die chinesische Führung ausdrücklich der Manipulation zu beschuldigen.
1000
1
Nu jau sen vairs nav 1/3. Labi ja 1/6 no eksporta tā daļa ir. Vai meliorācija ir nonsenss? Neņemtos spriest, to redzēsim pēc daudziem gadiem. Taču jāņem arī vērā, ja LVM nerealizētu šīs investīciju programmas, kā meliorācija, meža ceļu būve utt., tad šī nauda pie pašreizējās kārtības visticamāk vienkārši nonāktu valsts budžetā apēšanai un tiktu vispār izņemta no meža nozares laukā. Cita lieta, piekrītu, ka šīs naudas pārdales mehānismam būtu jābūt daudz pārdomātākam, lai dotu maksimālu labumu nozares attīstībai. Piem., ja ir runa par tiem pašiem meža ceļiem, vai nebūtu loģiski, ka daļu iepriekš tik lielo ienākumu no valsts meža pārdošanas novirzītu visas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai - arī, cik tas skar privāto mežu teritorijas, jo daudz kur izveidojusies situācija, ka koksne nav pieejama un kā gan lai privātais rastu naudu tādām investīcijām. Par pārvērtēto latu un pārējo valsts ne-atbalstu, protams, 100% taisnība. Katrā gadījumā novēlu, lai kokapstrādē ieguldīto nekad nenāktos ierakstīt skurstenī, skaidrs, ka šim sektoram Latvijā jābūt vienam no tautsaimniecības stūrakmeņiem. Lai veicas!
nekasgudrs
n
esmu tērējis savu naudu kokrūpniecībā: ražošanā un eksportā, tāpēc atļaujos paust savu viedokli. meža nozare rupjos skaitļos dod 1/3 daļu valsts IKP un 1/3 daļu valsts ekporta vērtības (tiešām ļoti aptuveni). un man ir redzams, ka šo pienesumu valsts ienākumos grauj pārvērtēts lats pirmkārt. lvm darbību kopumā vērtējama pozitīvi līdz 2007.gadam, pēc tam ir sākusies nesaprātīga administratīvā aparāta uzblīšana un naudas ieguldīšana nerentablos projektos (meliorācija-nonsenss!). lvm NEKO nav varējuši panākt pret skandināvu īstenoto papīrmalkas cenas svārstīšanos ražošanas uzņēmumiem pilnīgi nepieņemamās amplitūdās. es noteikti piekrītu, ka koksnes cenas regulē tirgus, tomēr tādā gadījumā LVM kā īpašuma apsaimniekotājam vajadzētu atturēties no resursu pārdošanas to pārprodukcijas gadījumā. vienkārša loģika, kas skaidri norāda, kā intereses šī ciršanas palielināšana apmierina.
1000
1
Pirmkārt, es neko negatavojos izsaimniekot, jo man nav nekāda sakara ar LVM. Otrkārt, koksnes cenu taču arī neregulē ne LVM valde, ne padome - to regulēja un regulēs tirgus. Cita lieta, ka bija laiks, kad tirgus tās tika "uzregulējis" neadekvātos augstumos. Tagad tās faktiski atgriezušās trīs gadu vēsturē - 2006. gada līmenī. Un arī tos papildu 2 milj.m3 gadā tirgū neviens taču nepludinās, ja tirgus tos neprasīs. Kas attiecas uz LF ar tā "kolhoza vadību", jā, es domāju, ka viegli nebūs, bet šis uzņēmums izdzīvos. Toties ir daļa darboņu, kam acīmredzot labi nebūs nekad - ne augstas cenas, ne zemas cenas, kam laikam taču vienkārši nepatīk, ka LVM cenas tiek noteiktas atklāti un publiskotas, un "tirgus cena" cirsmām un kokiem vairs nevar būt tā, par cik ar kaimiņu Pēteri vai Ivanu izdodas sarunāt.
nekasgudrs
n
ne jau koksnes cena ir tā, kas pašlaik traucē latviešiem pārdot savus kok-zāģmateriālus pasaulē. koksnes cenu lai regulē tirgus, nevis LVM valde, vai, nedod dievs, padome. principā, jūs gatavojaties izsaimniekot manu un tavu īpašumu 2mlj.m3 kokmateriālu gadā, iepludinot tos tirgū tad, kad tirgus to neprasa. domā, finieris ar savu kolhoza vadību tāpat nebankrotēs šajā krīzes periodā?! nepalīdzēs viņam tie jūsu lētie koki. un valsts meži savu eventuālo sociālo funkciju veikšanu attiecībā pret latviešu kokapstrādātājiem jau sen ir nokavējuši, laikā, kad zāģētavas un galdniecības burtiski apsprāga, godmaņa padomnieks, latv.finiera biķis tēvīšķīgi norādīja tiem, kurus krīze dabiski atsijās kā vājākos un nespēcīgākos- krīze ir iespēju un jaunu risinājumu meklēšanas laiks! to viņš stāstīja līdz brīdim, kas ieraudzīja, ka paša uzņēmums ir pakaļā. padomnieks! ko jūs vasā domājiet, vēl samazinot koksnes cenas? latviešu meža īpašnieki krīzes naudas trūkuma spiesti pārdos savus mežus zviedriem par zemo tirgus cenu! vai tad viņi ir vainīgi, ka LVM adminstratīvie izdevumi ir tā uzblīduši, ka no koku pārdošanas tos pie šīm cenām vairs nav iespējams segt? NEVIENS meža īpašnieks NEKAD savu meža īpašumu nenodotu apsaimniekošanā par tādu samaksu par m3, kādu to patērē LVM, ap(iz)saimniekojot valsts mežus.
raivo pommer
r
SPD-Chef Franz Müntefering sagte der «Frankfurter Allgemeinen Sonntagszeitung»: «Das wären staatlich verwaltete und finanzierte Giftmüllkippen für alles, was Banker angerichtet haben und jetzt loswerden wollen.» Auch Hessens Ministerpräsident und CDU-Vize Roland Koch lehnte eine «Bad Bank» ab. Dagegen hatte sich Baden-Württembergs Ministerpräsident Günther Oettinger (CDU) dafür ausgesprochen. Auch der Bundesverband des deutschen Groß- und Außenhandels (BGA) verlangte die schnelle Einrichtung einer solchen Institution, um die negativen Folgen des Vertrauensverlustes der Banken untereinander zu beenden. «Wir brauchen dringend eine Lösung für die toxischen Papiere der Banken», sagte BGA-Präsident Anton Börner der «Welt am Sonntag». «Der Schrott muss raus aus den Bilanzen, damit wieder das Vertrauen ins System zurückkehrt.» Allein schon die Erwartung einer Kreditklemme zwinge die Unternehmen des Groß- und Außenhandels, weitaus vorsichtiger zu handeln.
mezsaimnieks
m
nesaprotu so rakstu. Jebkurs, kas saja nozare strada zin, ka Eiropas tirgus ir parpildits ar apalkoku no ASV un Kanadas, kas ir nositis cenu zeme. Koku fiziski nav kur likt. Ja valsts pienem tik absurdu lemumu, tad jazin ka to koku pardot par labaku cenu, piemeram, razojot vertigas lietas no koka. Bet ja valsts pienem lemumu izcilrst kokus tikai, lai pa leto tos atdotu, tad visi sie grudriisi ir jasedina cietuma,jo mezs ir valsts resurss. Tiesi tapec skiet, ka sis lemums tika pa kluso panakts, lai Roze pavarotu savus korumpetos draugelus. Tadel, si situacija ir skumja. Brinos, kapec raksta nav atspogulots si biznesa cilveku viedoklis !??
1000
1
Kāpēc tieši Latvijas Finieris? Ciršanas tāme bērza audzēs palielināta vismazāk - tikai par 14,78 % (salīdzinājumam, priedei +26,99 %). Man gan liekas, ka šajā gadījumā tiešām beidzot ir domāts par nozares kopējo interesi ilgterminā, nevis LVM, LF vai vēl dažu lielo īstermiņa vajadzībām. Tāda Stora varētu arī mierīgi aizvērt te savu zāģeni un neraudātu, kā to jau izdarīja, piem., Igaunijā. Bet vai tas mums ir vajadzīgs?
nekasgudrs
n
hmm, paliek neskaidrs, kā pie "lielā, ražošanu un pievienoto vērtību stimulējošā apaļkoku apjoma" lai tiek mazās, nacionālās kokzāģētavas, kuras nevar izpildīt valsts mežu prasību pēc elektroniskās uzmērīšanas. protams, es saprotu, ka šī lēmuma mērķauditorija ir latvijas finieria galvenais akcionārs, tukšā nepaliks arī stora enso, vika wood. bsw un citi ārzemju uzņēmumi, bet tomēr...

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eleving Group IPO tuvojas noslēgumam

Otrdien, 8. oktobrī, noslēgsies Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO). Investori no Baltijas un Vācijas var parakstīties u...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses