Kā skaidro ministrija, Latvijā tiek realizēti bezalkoholiskie dzērieni, kuru tirdzniecības nosaukums ir "kvass", un patlaban Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu. Ražotāji uzsver tieši raudzētā kvasa segmenta perspektīvu. Lai nemaldinātu patērētāju, nepieciešami noteikumi, kuros būtu definēts kvass un regulēta nosaukuma "kvass" lietošana marķējumā, ņemot vērā Latvijas ražotāju tradīcijas, norāda ZM.
Izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka tirdzniecības nosaukumu "kvass", "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" atļauts lietot tikai tiem dzērieniem, kas atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām. Proti, par kvasu tiek uzskatīts dzēriens, kuru ražo, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu, pēc raudzēšanas pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas, un kurā faktiskais spirta daudzums nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Savukārt kvasa (iesala) dzēriens ir neraudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko iegūst, izmantojot graudu produktu ekstraktu, ūdeni, aromatizētājus, konservantus un citas pārtikas apritē atļautas sastāvdaļas.
Tirdzniecības nosaukumu "kvasa dzēriens" vai "iesala dzēriens" papildu apzīmējumā nedrīkstēs izmantot vārdu "kvass".
Paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā.
Produktu, kas ražots un marķēts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst šo noteikumu prasībām, Latvijā atļauts izplatīt līdz tā derīguma termiņa beigām.
Minētais noteikumu projekts ceturtdien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.