Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
Ekonomikas ieilgušie sarežģījumi Latvijā un pasaulē uzdod jaunus jautājumus - kas un kā tiks ražots turpmāk. Tas, kāds būs pieprasījums pēc ražotā, ir visa pamatā. Skaidrs, ka pašreizējā situācija nostādījusi rūpniecību fundamentālu izmaiņu priekšā, un pārkārtošanās, pielāgošanās jaunajam pieprasījumam vēl ir priekšā.
Latvijas perspektīvas ir skatāmas pasaules kontekstā. Nevienam nav iebildumu tam, ka Latvijai ir jāorientējas uz eksportspējīgu preču ražošanu. Taču, to veicinot, ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Līdz šim ekonomiskā attīstība balstījās un patēriņa izaugsmi. Taču rodas jautājums, cik stabila ir izaugsme, kas balstīta uz nepārtraukta patēriņa pieaugumu? Lētu un viegli pieejamu finanšu rezultātā pasaulē tika sasniegts ļoti augsts patēriņa līmenis, attiecīgi biznesam pieskaņojot ražošanas jaudas. Patēriņam krītot, redzam, ka pasaulē atkarībā no nozares ir vērojamas dažāda pakāpju pārprodukcija. Izteikti tas pamanāms automobiļu ražošanas nozarēs. (Par šādu neizbēgamu iznākumu kapitālismā savulaik rakstīja Markss). Šajā sarežģītajā situācijā atkal aktualizējas Keinsa uzskati par valsts lomu šādu problēmu risināšanā. Lielās rūpniecības jaudas, kas pasaulē ir sabūvētas, prasa patēriņu, ko daudzas valdības cenšas stimulēt. Bet skaidrs, ka to resursi ir ierobežoti, un tās nespēs pilnībā nodrošināt ar pieprasījumu visas esošās jaudas. Tādēļ noteikti paies noteikts laika posms ar raksturīgu patēriņa kritumu, pirms pasaules ekonomika pārkārtosies un atsāksies izaugsme. Kā rāda vēsture, pēc krīzēm situācija ir mainījusies, tādēļ mainās izaugsmes dzinuļi - nozares. Ieguvēji būs tie, kas attīsta savas zināšanas un iegulda naudu izpētē. Jāņem vērā, ka ASV uz kādu laiku nebūs galvenais patēriņa vilcējs, jo lielie parādi nopietni kavēs atjaunot patēriņu iepriekšējos augstumos. Savukārt Ķīna izvairās iekrist šajā atkarībā. Citu alternatīvu nav. Nosakot vidēja vai ilga termiņa mērķus, Latvijas uzņēmējiem tas ir jāņem vērā.
Taču Latvijas ekonomikā tādēļ darāmā netrūkst. Primārais ir veikt pasākumus tās konkurētspējas palielināšanai. Šī krīze ievērojami liks samazināt darbinieku ienākumus. Veidosies nosacīts atkārtots posms, kad Latvija var atgūt zemu izmaksu valsts statusu. Taču zemas izmaksas būs īslaicīgas, jo, līdzko atsāksies izaugsme citās ES valstīs, lielāku ienākumu vilināti iedzīvotāji atkal pametīs valsti, kas liks atkal celt algas. Tādēļ ilgtermiņā mērķis ir uz augstu tehnoloģiju, inovatīvu ražotņu un eksportu balstīta ekonomika.
Notiekošie procesi ekonomikā ir jāvērtē un jāturpina diskusijas par nākotnes attīstības virzieniem. Neskatoties uz to, ka līdz šim neesam nodefinējuši prioritārās nozares, tas ir jāveic. Latvijā tuvākajā laikā nebūs pietiekami resursu, lai spētu vienlīdz veiksmīgi attīstīt visas Latvijā pārstāvētās nozares. Ir jākoncentrē resursi prioritāro nozaru attīstībai.
Ir atbalstāma uzņēmēju, asociāciju un dažādu biedrību iesaistīšanās ekonomikas un valsts pārvaldes problēmu risināšanā. Uzmanība centrējas uz valsts soļiem ekonomikas un strukturālo reformu veikšanā. Jānorāda, ka cerības, ka tuvākajā laikā problēmas atrisinās pieejamie 600 miljoni, ir veltas. Tas ir piliens jūrā. Uzņēmēji nedrīkst neizmantot šo laiku reformu veikšanai savā uzņēmējdarbībā. Galvenais akcents, uz ko jāvērš uzmanība, ir jau gadiem apspriestās uzņēmējdarbības sadrumstalotība Latvijā. Pat Baltijas kontekstā Latvija atpaliek lielo uzņēmumu skaita ziņā. Kā jau atzīmēts, patēriņš tuvākajā laikā būtiski neatdzīvosies, tādēļ nevar cerēt uz eksporta noieta palielināšanu. To var palielināt vienīgi uz konkurentu rēķina. Bet tam nepieciešami resursi. Tādēļ, lai spētu veiksmīgāk realizēt mērķus, jāapvieno resursi. Ir jāaktivizē uzņēmējdarbības konsolidācija. Otra lieta - izmaksu samazināšana. Patlaban tā notiek uz darbinieku algu vai skaita rēķina. Uzņēmumi darbojas nepilnās jaudās, kas sadārdzina ražojumus. Tādēļ asociāciju ietvaros ir jāmeklē iespējas arī jaudu kooperācijai, pasūtījumu pārdalei starp uzņēmumiem, lai samazinātu izmaksas. Apvienošanās vai kooperācija sākumposmā ir veids, kā celt konkurētspēju.
Viennozīmīgs virziens, kurā attīstīties, nav vienkārši nosakāms. Par to spriež un diskutē ne tikai Latvijā. Bet, kamēr to meklē, Latvijai ir iespējas darboties pie resursu efektīvākas izmantošanas. Tas nozīmē realizēt māju siltināšanas pasākumus, tam novirzot lielākus resursus, attīstīt vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai utt. Bet bez šo pasākumu īstenošanas ir jāpiešķir pietiekami resursi zinātnei un izpētei un inovatīvu projektu īstenošanai, kā arī uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veicināšanai. Šādos apstākļos ir dzimusi ne viena vien spoža biznesa ideja. Mūsu zinātniekiem to noteikti netrūkst.
Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:
Straujās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ekonomisko rādītāju pasliktinājums vairs nepārsteidz. Tomēr janvārī apstrādes rūpniecības apjomu kritums 27,2% apmērā norāda uz to, ka ekonomiskās lejupslīdes tempi visdrīzāk pārsniegs pesimistiskākās prognozes.
Apjomu kritums vairākās rūpniecības nozarēs tikai viena gada laikā ir sasniedzis jau 30-40%. Krituma līderi ir tradicionālie Latvijas nozares tekstilizstrādājumu un koka izstrādājumu ražotāji – apjomu sabrukums attiecīgi par 46,3% un 35,9%, kamēr krīze celtniecībā ir veicinājusi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas sašaurināšanu par 40,9%.
Apstrādes rūpniecību ietekmē patēriņa sarukums gan iekšzemē, gan galvenajos tirdzniecības tirgos (Baltijas valstīs, parējās Eiropas valstīs un NVS reģionā). Jāņem vērā arī būtiska Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportētāju konkurētspējas samazināšanās, ko sekmē nacionālo valūtu vērtības kritums vairākās Eiropas valstīs, ka arī devalvācija virknē NVS valstu (Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā). Nedrīkst aizmirst, ka politiskā nestabilitāte Latvijā arī nesekmē ražotāju dialogu ar valdību un tādējādi neļauj ierobežot aktivitātes kritumu nozarē.
Diemžēl visi šie faktori turpinās ietekmēt Latvijas rūpniecību arī turpmāk. Lai ierobežotu kritumu Latvijas rūpniecība, ir jāaizmirst par politiskām spēlēm un ar pilnu jaudu jāpievēršas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Ražotāji un uzņēmēji jau piedāvāja pietiekami daudz risinājumu, kas palīdzētu Latvijai nenonākt dziļā depresijā. Jāsaprot, ka eksportētāju atbalstam jābūt prioritāram. Atveseļošanās Latvijas ekonomikā sāksies ne agrāk, kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās būs novērojama attīstītās valstīs. Jāizmanto šis globālās recesijas laiks, lai sakārtotu iekšējās nesabalansētības, lai novērstu šķēršļus, kas Latvijas uzņēmējiem traucē efektīvi ražot un eksportēt un tādējādi lai nepalaistu garām iespēju izkļūt no recesijas bedres kopā ar citām valstīm.
Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste:
Latvijas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – pārtikas rūpniecība, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošana – janvārī samazinājušās attiecīgi par 13,7% un 35,9%, bet pats lielākais kritums bijis tekstilizstrādājumu ražošanā – par 46,3%, kas arī ir visai likumsakarīgi, ņemot vērā konkurenci ar lētajiem Ķīnas ražotājiem. Ja lejupslīde kokrūpniecībā saistās galvenokārt ar nekustamā īpašuma krīzi un būvniecības apsīkumu Latvijā un pasaulē, tad pārtikas rūpniecības samazināšanās norāda arī uz Latvijas patērētāju izvēli, ko iepriekš atspoguļoja DnB NORD Latvijas Barometra dati, kas apliecināja, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlētos lētāku importēto preci, kamēr Latvijas precei priekšroku dotu tikai 17%.
Kopumā rūpniecības straujā lejupslīde nav pārsteidzoša, pieprasījums pēc produkcijas samazinās gan Latvijā, kur tiek realizēta izdevumu un algu samazināšanas politika, gan ārējos tirgos, kur līdzās krītošajam pieprasījumam Latvijas preču noietu ierobežo arī nacionālo valūtas kursu pazemināšanās tādās Austrumeiropas valstīs kā Krievija, Ukraina, Polija, tādējādi apgrūtinot Latvijas preču konkurētspēju cenu ziņā.
Tajā pašā laikā Latvijas situācija šobrīd nekādā ziņā nav unikāla – no globālās krīzes un pieprasījuma trūkuma cieš praktiski visas pasaules valstis. Igaunijā rūpniecība janvārī samazinājusies par 27%, bet apstrādes rūpniecība pat par 29%. Vairāk nekā divdesmit procentu kritumu piedzīvojušas arī Ungārija un Spānija, Singapūrā apstrādes rūpniecības kritums sasniedzis 29%, arī Japānā lejusplīde mērāma divciparu skaitļos.
Ražotājus un eksportētājus no lejupslīdes šobrīd neglābj ne valūtas kursu pazemināšanās, ne valsts atbalsta pasākumi. Krievijā un Ukrainā, kur nacionālās valūtas zaudējušas vairāk nekā 20% savas vērtības, rūpniecības apjomi janvārī kritušies par 16% un 34%. Īpaši smagi cietusi Ukraina, pēc kuras metalurģijas produkcijas pieprasījums ir krasi samazinājies.
Uzņēmumiem šis ir izdzīvošanas laiks, tiek samazināti ražošanas apjomi, strādājošo skaits, saīsināta darba nedēļa. Latvijai šajā situācijā ir svarīgi, lai tad, kad pasaules ekonomika atkal būs iegājusi augšupejas fāzē, spēcīgākie ražotāji uzreiz būtu gatavi piedalīties tirgū ar savu produkciju, jo atgriešanās pie agrāko gadu situācijas, kad ekonomiku veidoja praktiski tikai uz iekšējo tirgu vērstās pakalpojumu nozares, nepavisam neizskatās saprātīga izvēle.