Pērn lielo uzņēmumu vidū par 11% pieaudzis pieprasījums pēc ārpakalpojuma - biznesa datorprogrammām.
"Uzņēmēji arvien vairāk apzinās IKT tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieguvumus, lai celtu efektivitāti un konkurētspēju. Tādēļ pieaug pieprasījums arī pēc biznesa datorprogrammām. Runājot par atšķirībām starp Rīgu un reģioniem, jāsaka, ka reģionos tiešām IKT izmantošanas intensitāte atpaliek no Rīgas un lielajām pilsētām. Uzskatu, ka IKT izmantošana ir viena no atslēgām, lai sekmētu reģionu attīstību, tādēļ ir svarīga gan platjoslas infrastruktūras attīstība, gan uzņēmēju IT prasmju un zināšanu uzlabošana reģionos," secina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Augstāka biznesa datorprogrammu izmantošana ir Rīgas uzņēmumu vidū, lielajos uzņēmumos (ar 200 un vairāk darbiniekiem) un uzņēmumos ar lielu apgrozījumu. Biežāk izmantotās ir finanšu un grāmatvedības programmatūras un IT risinājumi datu analīzei un atskaišu sagatavošanai. Lielo un vidējo uzņēmumu vidū ir raksturīgi izmantot citu uzņēmumu izstrādātos biznesa datorprogrammu risinājumus. Citu uzņēmumu risinājumus visbiežāk izmanto finanšu un grāmatvedības vajadzībām.
"Atšķirībā no ekonomiskās krīzes perioda 2008. un 2009. gadā tagad uzņēmumi ir labāk sagatavojušies cīņai pret ekonomiskām grūtībām. Šos 2–3 gadus uzņēmumi ir izmantojuši, lai vēl vairāk samazinātu izdevumus un uzlabotu biznesa procesu izpildes elastīgumu. Uzņēmuma īstermiņa un starpposmu darbības ir orientētas uz efektivitātes paaugstināšanu, kā arī centieniem uzlabot savu konkurētspēju, ne tikai samazinot izmaksas, bet arī investējot izpētē un inovācijās," izmaiņas komentē SAP Baltic vadītājs Karls Langhorns.
Investīciju prioritātes turpinās mainīties, priekšroku dodot uzņēmējdarbības programmatūrai, nevis aparatūrai.
Kopumā vidējo un lielo uzņēmumu vidū vērojama augsta uzticēšanās biznesa vadības programmatūrām – 92% jeb absolūtais vairākums tām uzticas. Vissvarīgākais faktors, kas veicina uzticēšanos programmatūrām, ir datu drošības jautājumi, ko atzīst 30% respondentu, kā arī datu kvalitāte, kas ir svarīga 19% uzņēmēju.
"Uzņēmumi veic arvien lielākas investīcijas biznesa vadības un analīzes sistēmu attīstībā, lai varētu veikt izvērstu uzņēmējdarbības analīzi - par klientiem, produktiem, finansēm. Līdz ar to tiek uzkrāta ļoti īpaša informācija, kas nedrīkst nokļūt pie konkurentiem. Modernie biznesa analīzes rīki tiek aprīkoti ar augsta līmeņa datu aizsardzības mehānismiem, kuriem papildus tiek veikts arī detalizēts audits par to, kurš uzņēmuma darbinieks kad un kādu informāciju ir meklējis.
Savukārt datu uzticamība jeb to kvalitāte ir vēl viens ļoti būtisks faktors, kam tuvākajos divos gados es prognozētu ar vien pieaugošu nozīmi. Jo nekvalitatīvu datu analīzei faktiski nav jēgas, jo ar šādas analīzes rezultātiem nevar veikt pamatotu un pareizu lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc tādiem analīzes rīkiem, kas papildus nodrošinās arī datu izsekojamību un kvalitātes pārvaldību," " stāsta Infotrust partneris Māris Svilāns.
Savukārt izvēloties savam uzņēmumam piemērotāko programmu, uzņēmēji kā noteicošos faktorus min cenu (53%), programmatūras funkcionalitāti (48%) un izmaksas par apkalpošanu (43%), liecina SAP un TNS veiktais pētījums.
Visbiežāk izmantotais biznesa vadības IT risinājums ir finanšu un grāmatvedības programmatūras, to izmanto 80% aptaujāto uzņēmēju. Nozīmīgi retāk tiek lietotas programmatūras datu analīzei un atskaišu sagatavošanai (17%), klientu vadībai CRM (10%), personāla vadībai (16%) vai projektu vadībai (4%).
Iespēja vienmēr "turēt roku uz pulsa" jeb sekot līdzi aktuālajai situācijai uzņēmumā un tādējādi ieekonomēt uzņēmuma vadības līmeņa darbinieku laiku ir galvenie ieguvumi, ko vairākums Latvijas uzņēmumu saskata kā priekšrocību biznesa vadības IT risinājumu pielietošanā.
Kopumā uzņēmumos ir vērojama augsta uzticēšanās biznesa vadības IT risinājumiem, kas kopā ar katra uzņēmuma vajadzībām pielāgotu programmatūru var sekmēt šo risinājumu izplatību Latvijas uzņēmumu vidū.
Pētījums veikts 2011.gada septembrī un oktobrī, kopumā aptaujājot 170 vidējos un lielos uzņēmumus. Pētījuma izlase ir reprezentatīva ekonomiski aktīvo vidējo un lielo uzņēmumu ģenerālajam kopumam - izlase veidota, izmantojot stratificētās gadījuma izlases principus, balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem par uzņēmumu sadalījumu pēc nozarēm, atrašanās vietas un darbinieku skaita.