Ventspilnieki krīzes apstākļos sāk ražot moduļu mājiņas

Uz sālsmaizi pēc stundas "Iedomājieties situāciju, ka jums ātri vajadzīga neliela pagaidu vai pat ilglaicīgāka mītne," jauno ražojumu izrāda J.Kronbergs. "Transportēšanas jeb savāztā stāvoklī mūsu mājiņa ir sešus metrus garš, 2,5 m plats un 70 centimetru augsts bloks, kas sastāv no 100 milimetru biezām (citā variantā līdz 225 mm) sienām ar iestiklotiem logiem, grīdas un griestiem, kas savstarpēji sastiprināti ar īpašām eņģēm. Pēc nolikšanas vajadzīgajā vietā ar konstrukcijā īpaši iebūvētu rokas vinču un bloku sistēmu tās var atvērt un nostiprināt piecās minūtēs. Atliek moduli ar grīdā iebūvētiem domkratiem nolīmeņot, ievietot mēbeles, un pēc stundas ciemiņi — cik nu viņu spēs satilpt 15,5 kvadrātmetru plašajā mītnē — var nākt ar sālsmaizi," apraksta jau patentēto eņģu un vinču izgudrotājs J.Kronbergs. Ideja no tukša gaisa "Ideja par šādu moduļu mājiņu izgatavošanu pieder Raitim," atceras J.Kronbergs. R.Ziemelis neslēpj, ka daudzreiz sodījies, vērojot, kā viņa firmā no viena objekta uz citu ar smago tehniku nācies vest un uzstādīt celtnieku dzīvošanai paredzētos vagoniņus. "Kāpēc jāpārvadā ap tukša gaisa kubikmetriem uzbūvētās sienas? Varbūt iespējams tās sastiprināt ar eņģēm, pirms transportēšanas salocīt, bet uzstādīšanas vietā atkal atvērt?" viņš rosinājis arhitekta iztēli. "Tā kā man bija pieredze tieši kokmateriālu izmantošanā būvēs un saprašana arī par dzelzs konstrukciju lietošanu tajās, izaicinājums radīt salokāmu moduļu mājiņu šķita aizraujošs. Pasaulē analogus tādām neizdevās sameklēt, kaut ko līdzīgu, taču ļoti primitīvu, ražoja viena franču firma. Mana iecere bija radīt principiāli jaunu un mūsdienīgu moduli, un šķiet, ka tas ir izdevies — to apliecina vairāki Latvijā saņemtie patenti, tie tiek virzīti arī starptautiskai apstiprināšanai," saka J.Kronbergs. To, ka šādām daudzkārt pārvadājamām un uzstādāmām mājiņām varētu būt visai plašas izmantošanas iespējas, R. Ziemelis secinājis, klātesot kādā NATO pārstāvju organizētā iepirkumu konkursā, kur ticis gaidīts arī dzīvojamo telšu piedāvājums. "Salīdzinot telšu un mūsu mājiņu komfortu, drošību, kalpošanas ilgumu, rezultāts noteikti ir par labu salokāmajiem moduļiem," nešaubās R.Ziemelis. Salokāmo moduļu pamatā ir lētums, nekaitējot kvalitātei. Kvadrātmetrs platības izmaksā tikai Ls 148. Māju būvē tiek izmantota koksne, akmens vate, ir iespējams pieslēgt kanalizāciju, ūdensvadu un elektrību, apsildīt ar stacionāru siltuma avotu vai krāsniņām.Pašu spēkiem Idejai par saliekamo moduļu māju ražošanu R.Ziemelis piedāvājis materiālo segumu — viņa īpašumā esošo teritoriju, telpas un iekārtas, J.Kronberga atbildībā atstājot moduļa dizaina un tehnisko risinājumu izstrādi. "Pilnīgi tukšā vietā krīzes apstākļos tagad kaut ko tādu sākt būtu neprāts," pārliecināts R.Ziemelis. Projekts prasījis vairāk nekā gadu darba, viss paveikts ar pašu spēkiem un līdzekļiem, vienīgais atspaids Ls 5000 apmērā iegūts no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. R.Ziemelis atzīst, ka jaunas produkcijas ražošanai Latvijā jāpārvar milzums birokrātisku šķēršļu, kādu nav citviet ES. "Ļoti ceram, ka krīzes apstākļos tie ies mazumā, jo pretējā gadījumā mūsu unikālo moduļu māju ražošanu izdevīgāk būs izvērst Igaunijā, Zviedrijā vai Norvēģijā," piebilst J.Ziemelis. Pagaidām ražotnē ir tikai daži strādnieki, bet gada beigās būvgaldnieku, galdnieku, krāsotāju, elektriķu kopskaits jau sniegsies divos desmitos, iecerējuši uzņēmēji. R.Ziemelis pieļauj, ka, neskatoties uz augošo bezdarbu, tādus atrast nebūs viegli, jo tiek gaidītas ļoti augstas amata prasmes. *** Kādas izredzes? Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Latvijā moduļmājas ir piedāvātas un tiks piedāvātas, un tās, tāpat kā tipveida projekti, aizņem lētāko nišu. Parasti uz tām skatās kā vasaras mājām, taču tas ir aizspriedums. Īstermiņā tās varētu nebūt ejošas, jo kur tad liks jau saceltās. Taču ilgtermiņa gan, jo cilvēki ir pieradināti skaitīt naudu. Ja uz to skatās kā vasaras māju, šis tirgus atdzīvosies vēlāk nekā ziemas māju.