Tomēr, kā skaidroja ZM, šo ieceri neatbalstīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP).
Paredzēts, ka ātrāk - jau martā - deviņi miljoni latu no lauksaimniecībai paredzētā ES finansējuma prioritāri tiks novirzīti atdalītajam papildu valsts tiešmaksājumam par laukaugu platībām. Savukārt tiem zemniekiem, kas nesaņem šos maksājumus, tiks paredzēti divi miljoni latu no finansējuma, kas ieplānots maksājumiem par mazāk labvēlīgiem apvidiem. Prioritāri uz to varēs pretendēt piena lopkopji, informē ZM.
Lai ātrāk izmaksātu minēto atbalstu, nebūs vajadzīgi grozījumi likumos. Ceturtdien plānots zemnieku organizācijām nosūtīt nosacījumus saskaņošanai.
Savukārt no valdības 3.februārī atbalstītajiem pasākumiem aprīlī lauksaimnieki saņems tiešmaksājumus kopumā 22 miljonu latu apmērā, bet pēc tam viņiem būs pieejami vēl 13 miljoni latu piena kvotas papildus valsts tiešmaksājumos. Lai realizētu šos pasākumus, valsts budžeta grozījumi nebūs jāveic.