Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.
"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.
Viņš uzsvēra, ka straujākas izmaiņas varētu radīt tikai lielas subsīdijas vai strukturālas izmaiņas tirgū. Turklāt pārejai uz atjaunojamo resursu izmantošanu transportā jebkurā gadījumā ir jābūt ilgtspējīgai, pretējā gadījumā ekonomika sabruks.
"Arī mēs nesagaidām, ka elektrība pilnībā aizstās mūsu ienākumus no degvielas tirdzniecības. Nē, šādu cerību nav. Tajā pašā laikā atšķirībā no degvielas tirdzniecības mēs varam darboties plašāk. Norvēģijā mēs strādājam arī pie dzīvojamajām mājām, uzņēmumu teritorijās. Ar degvielu mēs to nevaram izdarīt, bet ar elektrību varam. Līdz ar to mēs meklējam dažādas iespējas, kas var aizstāt degvielas tirdzniecības samazinājumu nākotnē," teica "Circle K" pārstāvis.
Mačuks stāstīja, ka "Circle K" pirmo elektromobiļu uzlādes punktu uzbūvēja 2012.gadā Norvēģijā.
"Es atceros, ka pirmās prognozes bija, ka 2025.gadā notiks lūzums un degvielas patēriņš būtiski samazināsies. Nekas tāds nenotiek. Ar to es negribu teikt, ka visas izmaiņas ir atliktas, bet praksē ir izrādījies, ka tas nav nemaz tik vienkāršs tirgus. Norvēģijā elektroauto iegāde ir ļoti subsidēta un atbalstīta, ir liels skaits pārdoto elektromobiļu, bet degvielas patēriņš ir samazinājies vien par 10-15%. Tās nav kritiskas pārmaiņas," stāstīja "Circle K" pārstāvis, atgādinot, ka Baltijas valstīs pārdoti ir vien daži tūkstoši elektroauto.
Viņš atzina, ka straujākas pārmaiņas varētu sagaidīt sabiedriskā transporta segmentā, jo ir redzams, ka vairākas pilsētas lūkojas uz iespējām dažādot autobusu parkus, bet tā ir maza daļa no kopējā patēriņa. Savukārt ar vienu uzlādi nobraucamā attāluma dēļ elektroauto tirgū vēl īsti neparādās kravas automašīnas.
"Circle K" Baltijas valstīs lielāko elektrouzlādes tīklu ir izbūvējis Igaunijā, bet Latvijā un Lietuvā pašlaik lādētāji tiek būvēti partnerībā ar "Latvenergo", "Enefit", "Ionity".
"Kopumā Lietuvā un Latvijā mēs pašlaik esam tajā attīstības posmā, kad gatavojam vietas, gatavojam atļaujas, un, kad mēs redzēsim, ka ir ekonomisks pamatojums lieljaudas uzlādes punktu izbūvei, mēs to darīsim," uzsvēra Mačuks, norādot, ka "Circle K" interesē tieši lieljaudas lādētāji, ar kuriem elektroauto ir iespējams pilnībā uzlādēt piecu līdz 15 minūšu laikā, jo pašlaik Baltijā lielākoties publiski ir pieejami lādētāji, ar kuriem elektroauto pilnīga uzlāde prasa daudz ilgāku laiku, līdz pat vairākām stundām.
Mačuks stāstīja, ka primāri Baltijas valstīs elektrouzlādes punkti tiek veidoti "Circle K" degvielas uzpildes stacijās. Tomēr visdrīzāk tālākā nākotnē tiks izmantota Norvēģijas pieredze, kur "Circle K" elektruzlādes punktus veido arī uzņēmumu autoparku stāvvietās, kā arī pie dzīvojamām mājām.
Vienlaikus viņš pauda, ka visdrīzāk elektrība ir tikai starpposms transportā un ilgtermiņā un pēc 20 vai 30 gadiem dominēs ūdeņradis vai kāda cita tehnoloģija, jo arī elektromobiļi nav videi draudzīgākā tehnoloģija, gan skatoties uz šo automašīnu ražošanai nepieciešamo, gan uz to, ka arī pati elektrība joprojām lielā mērā tiek ražota no neilgtspējīgiem resursiem.
Tomēr Mačuks uzsvēra, ka tirgus mainīsies tikai tad, ja masveidā tiks ražotas ar atjaunojamiem resursiem darbināmas automašīnas.
"Piemēram, "Porsche" teica, ka ražos ūdeņraža dzinēju, kas būs nākotne. Tomēr līdz šim ir bijis daudz runu, bet tirgū vēl nav nekā tāda, kas patiešām varētu mest izaicinājumu degvielai lielos apmēros. Agrāk vai vēlāk šīs tehnoloģijas noteikti ienāks," sacīja "Circle K" pāsrtāvis.
Jau ziņots, ka "Circle K Latvia" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim, bija 622,612 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,7% - līdz 7,833 miljoniem eiro. Kompānija "Circle K Latvia" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 27,564 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā "Circle K".