Vieglo automobiļu segmentā 2016. gadā vērojams 19% pieaugums, sasniedzot 16 359 reģistrētās vienības, kas ir gandrīz par 2600 vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugumam ir vairāki izskaidrojumi: paaugstināta līzinga aktivitāte tirgū, reeksporta palielināšanās, Valsts policijas automobiļu iepirkums un daudz jaunu auto modeļu tirdzniecībā.
Arī šogad lielākā daļa privātpersonu iegādāto automobiļu bijuši tieši apvidus braucamie, veidojot 56% pirkumu. Šajā segmentā pērn arī parādījušies daudzi jaunumi – jaunā Volkswagen Tiguan paaudze un Volkswagen grupas piedāvātās alternatīvas Seat Ateca, Škoda Kodiaq un Audi Q5. Populārākā privātpersonu izvēle bijuši kompaktie apvidus auto, ieskaitot arī tādus iepriekšējos gados populārus piedāvājumus kā Nissan Qashqai, Nissan X-Trail, Volkswagen Tiguan, Toyota RAV4, Kia Sportage un citus.
Visbiežāk pērk līzingā
Astoņas līzinga kompānijas finansējušas teju divas trešdaļas jeb 10 091 no pērn iegādātajiem 16 359 pasažieru auto. Aizvadītajā gadā līzinga joma kopumā bijusi visai aktīva.
Visbiežāk pērn izmantoti SEB līzinga pakalpojumi, ar ko finansēta 2567 jaunu auto iegāde, nodrošinot 25% tirgus daļu. SEB līzinga pakalpojumus lielākoties izmantojušas juridiskās personas, bet privātpersonu auto pirkumu topā kompānija ir tikai ceturtā. Piemēram, vairākums Valsts policijai piegādāto jauno spēkratu iegādāti ar SEB līzinga dalību.
Topa otrajā vietā ir iepriekšējo gadu līderis Nordea Finance Latvia ar 22% tirgus daļu un 2234 darījumiem, turklāt Nordea Finance Latvia ir izteikts privātpersonu auto pirkumu līderis gandrīz ar 27% tirgus daļu. Savukārt trešais lielākais auto līzinga devējs pērn bijis Swedbank līzings, kas šajā nozarē atgriezās 2014. gadā.
Hibrīdauto uzvaras gājiens
Jau vairākus gadus aizvien lielāku popularitāti pircēju vidū gūst hibrīdauto ar benzīnmotora un elektromotora kombināciju. Vairākiem dīleriem tie veido lielāko noieta daļu. Toyota tirgotāja Wess izpilddirektors Aleksejs Radionovs Dienai stāsta, ka pērn visā Baltijā un arī atsevišķi Latvijā Toyota hibrīdu pārdošana pieaugusi 2,6 reizes. Visās Baltijas valstīs 2016. gadā pārdoti 1684 Toyota hibrīdauto (2015. gadā – 652 auto). Arī Latvijā ir vērojams augošs klientu pieprasījums pēc hibrīdtehnoloģijām – Wess pērn Latvijā pārdeva 205 Toyota hibrīdauto, 2015. gadā – 79 auto. Pašlaik septiņi Toyota modeļi pieejami ar hibrīdtehnoloģiju, tostarp RAV4 Hybrid, Yaris Hybrid un Auris Hybrid.
"Pircēji arvien biežāk dod priekšroku hibrīdauto, jo sākumcenas un ekspluatācijas ziņā šāds hibrīdauto ir līdzvērtīgs auto ar dīzeļa dzinēju. Turklāt hibrīdauto ekspluatācijas laikā nereti ir ekonomiski izdevīgāks par auto ar benzīna dzinēju, jo Toyota hibrīdiem ir divi dzinēji – viens benzīna dzinējs, otrs elektriskais dzinējs – ideāla saderība, kas nodrošina iespaidīgus degvielas patēriņa ekonomijas rādītājus. Ieguvums, iegādājoties hibrīdu, ir kluss, ātrs, ērts un ekonomisks auto ar salīdzinoši mazākiem ikmēneša uzturēšanas izdevumiem. Turklāt otrreizējā tirgus cena ir salīdzinoši augstāka nekā jebkuram līdzvērtīgas komplektācijas benzīna vai dīzeļa auto,» uzsver Radionovs.
Tāpat kāpumu piedzīvojis Wess auto grupas autosalons Lexus Riga Airport, kam pērnais gads bijis labākais pēc ekonomikas lejupslīdes. 85 procenti jeb 148 no visiem pārdotajiem jaunajiem Lexus Latvijā bijuši hibrīdmodeļi. Par 23 procentiem audzis arī mazlietotu Lexus automašīnu pārdošanas apjoms, stāsta Lexus Riga Airport izpilddirektors Artjoms Jerņevs.
Par 2017. gada Latvijas Eko auto gan izvēlēts cita ražotāja spēkrats – Hyundai Ioniq Hybrid (uz šo titulu pretendēja arī Toyota RAV4 Hybrid un Opel Astra/Astra Sports Tourer). Pircējiem jaunais Hyundai hibrīdauto pieejams kopš gada sākuma.
Skandi motora tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Smiltens Dienai atklāj, ka šis ir pirmais hibrīdauto kompānijas piedāvājumā, un uzsver, ka "lielāka piekrišana hibrīdautomašīnām ir no privātpersonām, kuras ir psiholoģiski vairāk gatavas tehnisko un tehnoloģisko jaunievedumu ienākšanai dzīvē".
Hibrīdauto segments nepārprotami attīstīsies "ne tikai tāpēc, ka hibrīdauto ir ekonomiskāki, bet arī tāpēc, ka ražotāji arvien vairāk piedāvā jaunus hibrīdauto, piemēram, šī gada beigās Latvijā gaidāmas vēl vismaz divas Hyundai markas hibrīdautomašīnas, tāpat prognozējama arī jaunu Nissan un Mitsubishi automodeļu ar hibrīdauto tehnoloģijām parādīšanās".
Tirgotāji prognozē, ka hibrīdtehnoloģijas būs arvien pieprasītākas arī tāpēc, ka līdz ar degvielas ekonomiju tās raksturo samazināts oglekļa dioksīda izmešu daudzums, kas rada mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi. "Īpaši šobrīd, kad transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme Latvijā tiek piemērota atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma uz vienu kilometru, hibrīdtehnoloģijas ir pievilcīgas ne tikai privātajam sektoram, bet arī korporatīvo klientu sektoram," ir pārliecināts Wess izpilddirektors Radionovs.
Lietotu auto tirgus rūk
Latvijas lietoto automobiļu tirgū 2016. gadā ir par 11 procentiem mazāk pirmo reizi reģistrētu vieglo automašīnu – teju 43 500 auto, kas ir par 5366 auto mazāk nekā 2015. gadā. 2016. gads ir jau otrais gads pēc kārtas, kad lietotu automobiļu imports Latvijā samazinās – 2015. gadā samazinājums bija tikai divi procenti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, jau ievērojami vairāk – 11 procentu.
"Izskaidrojumi ir divi – daļa lietotu automobiļu pircēju sliecas par labu jauna spēkrata iegādei operatīvajā līzingā, bet otra daļa novērtē jau Latvijā ekspluatētos spēkratus, un sauklis "tikko no Vācijas" vairs nav pārdošanas garants," vērtē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.
Gandrīz viss populārāko lietoto auto zīmolu pirmais desmitnieks nemainās jau vairākus gadus (lielākā pārmaiņa – kopš 2015. gada tajā Volvo S60 nomainījis Volvo XC90). Populārākais importētais zīmols arī pērn ir bijis Volkswagen (6636), kam seko Latvijā ļoti populārais zviedru autoražotājs Volvo (6163), kā arī Audi (5552) un BMW (5050), liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto vidējais vecums pieaudzis nedaudz – no 9,7 gadiem līdz 9,8 gadiem, bet 44% no visiem importētajiem automobiļiem ir vairāk nekā desmit gadu veci.
Portāls autoDNA.lv, kārtējo reizi aktualizējot pērn arī Dienā apskatīto odometru grozīšanas tematiku, ziņojis, ka pērn Latvijā no Skandināvijas ievesti simtiem automašīnu ar nepatiesiem odometra rādījumiem. Lai arī Skandināvijas virziens nav dominējošais lietoto automašīnu importā (salīdzinājumam – no Vācijas ik mēnesi ieved teju 5000 lietotu auto, bet no Skandināvijas tikai dažus simtus), taču tas ir bagāts ar ekstrēmiem piemēriem – auto, kuri Latvijā nonāk ar klasisko nobraukuma rādījumu zem 200 000 kilometriem, kaut patiesībā nobraukums ir krietni virs 500 000 kilometriem.
"Lietoto automašīnu pārdevējiem nav izdevīgi vest auto no Skandināvijas, jo automašīnām ar pilnu servisa vēsturi un samērā saprātīgu nobraukumu cena iekšzemē ir augstāka par Eiropas vidējo cenu. Attiecīgi – eksportēti tiek vai nu pilnīgi nobraukti auto, kas iekšzemē nākamo pircēju vairs nevar atrast, vai arī bojāti auto," stāsta Rūtiņš un piebilst: "Mūsu tautieši Skandināvijā tieši meklē automašīnas ar lielu nobraukumu, jo tikai tādos gadījumos var kaut ko nopelnīt."
Lūkojot no Skandināvijas ievestu lietotu auto, jāņem vērā, ka par nobraukuma informācijas patiesumu visdrīzāk jāšaubās mūsu valstī vispopulārāko lietoto auto – Volvo un Volkswagen – meklētājiem, savukārt drošāk var apskatīt un izraudzīties Skandināvijas valstīs brauktus Citroen, Opel un Peugeot, stāsta autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs.
Nodevu kāpums brucina tirgu
2016. gadā, salīdzinot ar situāciju iepriekšējā gadā, turpinājās reģistrēto vieglo komercautomobiļu (N1) lejupslīde par sešiem procentiem, reģistrētajam skaitam sasniedzot tikai 2216 jaunu automobiļu. Tas skaidrojams ar arvien jaunu šī segmenta spēkratu nodokļu slogu un dažādu maksājumu likmju kāpumu.
Turklāt arī šā gada sākumā ieviestas jaunas būtiskas pārmaiņas – lai varētu braukt pa noteiktiem Latvijas galveno un reģionālo autoceļu posmiem (izņemot to šķērsošanu, tostarp apļveida krustojumos), N1 kategorijas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3000 kilogramu, jāpērk vinjete, kuras likme ir no sešiem eiro diennaktī līdz 300 eiro gadā. "Tajā pašā laikā likumdevējs joprojām nav novērsis dīvaino kāzusu, ka nodoklis par personīgā labuma gūšanu jāmaksā par vieglo komerctransportu, kas likuma normu nepilnību dēļ tiek klasificēts kā pasažieru auto," norāda Latvijas Auto asociācija. Šādi automobiļi saskaņā ar Auto asociācijas katalogu ir spēkrati ar furgona virsbūvi un pēc sava komforta, vadāmības, apdares un citām īpašībām nekādi nevar tikt uzskatīti par pasažieru auto.
Vieglo komercautomobiļu zīmolu tops nav mainījies – augšgalā tradicionāli atrodami Volkswagen ar 19% lielu tirgus daļu, Renault ar 16% tirgus daļu, kam seko Peugeot ar 11% tirgus daļu.
Šogad būs līdzīgi
Auto asociācija un tirgotāji šogad prognozējuši mērenu auto tirgus pieaugumu, respektīvi, aptuveni par 500 auto lielāku nekā pērn jeb kopumā apmēram 19 500 jaunu vieglo pasažieru un vieglā komerctransporta reģistrāciju skaitu. To veicinās tas, ka pērnā gada nogalē tirdzniecībā parādījās daudz jaunu automodeļu. Ar oglekļa dioksīdu saistītie auto ekspluatācijas nodokļi motivēs autoparkus izvēlēties efektīvākus spēkratus. Savukārt lietotu pasažieriem paredzēto automobiļu imports atgriezīsies aizpērnā gada līmenī, prognozē Latvijas Auto asociācija, pamatojot prognozi ar atcelto automobiļu un motociklu nodokli, kas bija pirmā barjera straujai auto iegādes veikšanai.