Kopējais algu pieauguma procentuālais skaitlis krīzes apstākļiem patiešām ir visai iespaidīgs, jo, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir pieaugusi par 5,9% jeb līdz 64 eiro, sasniedzot 1147 eiro.
Savukārt bruto darba samaksas mediāna 2020. gada trešajā ceturksnī bija 908 eiro. Salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, kad mediāna bija 848 eiro, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa t. i., par 7,1%. Darba samaksas mediāna pēc nodokļu nomaksas (t. i., neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 685 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,5%. (Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, un tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.)
Vidējā neto alga, kas aprēķināta, izmantojot darbavietā piemērojamos nodokļus, bija 844 eiro jeb 73,5% no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6%, bet, salīdzinot ar 2020. gada otro ceturksni, – par 2,4%. Interesants aspekts ir tas, ka privātajos uzņēmumos darba samaksas pieaugums bijis divtik straujāks nekā publiskajā sektorā. Šā gada trešajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1125 eiro, t. i., par 4,1%. Salīdzinot ar 2020. gada otro ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,2%, sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – par 1,9%.
Līdzi pasaulei
"Latvijas galvenā priekšrocība un trūkums vienlaikus ir tāds, ka esam mazi un viegli ietekmējami. Līdz ar to, kā pūtīs globālās ekonomikas vēji, tā arī viļņosimies. Labā ziņa šajā kontekstā ir tāda, ka globālā mērogā gaidāma gan ekonomikas izaugsme, gan arī algu pieaugums. Tātad ir pamats piesardzīgam optimismam," spriež personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis.
Viņaprāt, uzņēmumu līmenī konkurētspēju un izdzīvošanu šobrīd nosaka naudas plūsma. Proti, tiem uzņēmumiem, kam šobrīd ir stabila situācija naudas plūsmas ziņā, ir teicamas manevra iespējas attīstībai un darbaspēka piesaistei, pozitīvi koriģējot atalgojumu. Šajā ziņā vienojošs princips, ko var vērot daudzviet pasaulē, ne tikai Latvijā, ir tāds, ka mazāk cietušas ir tās nozares, kurās lielu darbu daļu bijis iespējams pārcelt attālinātā formātā. Savukārt grūtāk klājas tām nozarēm, kurās lielāko īpatsvaru veido tā dēvētais offline jeb klātienes darbs. "Ja skatāmies šī gada pirmos trīs ceturkšņus, tad varam redzēt, ka pasaules mērogā algu fonda kritums bijis ap 10%. Sajūtu līmenī pieļauju, ka līdzīga situācija ir arī pie mums. Tomēr jāņem vērā, ka šāds novērtējums ir kā vidējā temperatūra slimnīcā – ir nozares, kā, piemēram, tūrisms, viesmīlība un aviosatiksme, kurās kritums bijis dramatisks un nav nekāda pamata runāt par algu pieaugumu, bet ir arī tādas nozares kā, piemēram, tehnoloģiju joma, kurās runāt par algu fonda sarukšanu nav nekāda pamata," uzskata Amrop eksperts.
Raugās piesardzīgi
"Lai gan ekonomisti paredz, ka nākamajā gadā Latvijas tautsaimniecība sāks atgūties, darba devēji uz atalgojuma pieaugumu raugās piesardzīgi," situāciju raksturo kompānijas Fontes Vadības konsultācijas Pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča.
Viņa stāsta, ka Fontes veiktajā 2020. gada vispārējā atalgojuma pētījumā, kurā piedalījās 373 organizācijas, 75% norādīja, ka nākamgad plāno paaugstināt atalgojumu saviem darbiniekiem, un tikai 25% norādīja, ka neplāno to mainīt. "Tomēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem uzņēmumi plāno mērenāku atalgojuma pieaugumu – vidēji par 2,8%. Tāpat vairākkārt tika norādīts, ka šogad nav plānots atalgojumu paaugstināt visiem darbiniekiem, bet tikai tiem, kuriem šobrīd atalgojums ir noteikts nepamatoti zems, kā arī tiem darbiniekiem, kuri uzrāda labāko sniegumu. Vairāki organizāciju pārstāvji min, ka izmantos šo situāciju, lai izlabotu iekšējo nevienlīdzību – piemēram, izlīdzinātu atalgojumu vienāda amata veicējiem," situāciju darba tirgū raksturo Praņēviča.
Eksperte uzsver, ka algu pieaugumu, tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk diktē kvalificētu darbinieku trūkums darba tirgū un ir sagaidāms, ka tā būs arī nākamgad. "Šogad arī vērojām, ka bija uzņēmumi, kuri nesamazināja atalgojumu, bet samazināja algu budžetu – tam gan ir divi iemesli. Pirmkārt, daļai uzņēmumu ārkārtas situācijas dēļ samazinājās darba apjoms, otrkārt, daļa uzņēmumu šobrīd aktīvi investē automatizācijā un jaunās tehnoloģijās, kas samazina vajadzību pēc mazkvalificēta darbaspēka, un darbiniekus var pārkvalificēt citos darbos. Ja darba apjomu šobrīd ir grūti prognozēt, jo nezinām, kā attīstīsies Covid-19 izplatība pasaulē, tad par tehnoloģiju ieviešanu gan var teikt, ka tas ir risinājums, kuru izvēlas un izvēlēsies aizvien vairāk organizāciju," situācijas attīstību ieskicē Fontes pārstāve.
Vāji apgūstam
Lieģis, komentējot potenciālās algu pārmaiņas nākamajā gadā, norāda uz vairākiem faktoriem. Viņš zina teikt, ka Latvija līdz šim lielā apjomā piesaistīja gan informācijas tehnoloģiju speciālistus no Austrumeiropas valstīm, to vidū no Ukrainas un Baltkrievijas, gan arī tā saucamo zilo apkaklīšu darbaspēku – manuāla darba veicējus. Savukārt tagad, kad pandēmijas ietekmē darbaspēka ievešana kļuvusi smagnēja un dārga, pēc eksperta teiktā, darba devēji izmanto visas iespējas, lai piesaistītu vietējo darbaspēku. Tā ir laba ziņa Latvijas darba ņēmējiem, jo viņi no šīs situācijas būs tikai ieguvēji un var cerēt uz algu pieaugumu. Vienlaikus personāla atlases nozares speciālists norāda uz publiskā sektora trūkumiem. "Liels mīnuss ir Latvijas vājā spēja izmantot ekonomiskas stimulēšanas mehānismus. Diemžēl esam beigu galā, ja runājam par līdzekļu apgūšanu, kas no Eiropas Savienības fondiem pieejami ekonomikas stimulēšanai. Ja nebūs mērķtiecīgi īstenotas ekonomikas stimulēšanas, tad cerēt uz labvēlīgu scenāriju algu pieauguma kontekstā nav pamata," uzsver Lieģis.
Runājot par situācijas attīstību konkrētās tautsaimniecības sfērās, Amrop pārstāvis norāda, ka augošas un pieprasītas jomas ir saistītas ar eksportu. Viņaprāt, ņemot vērā to, ka virkne lielo ražotāju brīdī, kad Covid-19 ietekmēja piegādes ķēdes, izrādījās ārkārtīgi neelastīgi, mūsu mazie un pielāgoties spējīgie ražotāji varēja izmantot iespēju aizpildīt globālajās piegādes ķēdēs radušos robus. Tomēr, pēc eksperta teiktā, tas parādīja arī kompetenču trūkumus. "Mūsu ražotāju vājākā vieta ir loģistika un eksporta vadība. Tāpēc prognozēju, ka, notiekot globālo piegādes ķēžu pārdalei, šādu speciālistu vērtība un atalgojums tikai augs," teic Lieģis.
Viņaprāt, tāpat izaugsmi un arī algu pieaugumu var sagaidīt tie darbinieki, kas nodrošina visu, kas saistīts ar tiešsaistes tirdzniecības kanālu attīstību. Savukārt, runājot par algu potenciālajām pārmaiņām ģeogrāfiskā griezumā, Lieģis teic, ka reģionos pandēmijas ietekme jūtama mazāk un arī attīstība nav sabremzējusies tik izteikti kā Rīgā. Tāpēc, viņaprāt, ļoti iespējams, ka pieprasījums pēc darbaspēka reģionos pieaugs un tas savukārt koriģēs arī atalgojuma līmeni, tuvinot to Rīgas līmenim.