Lai analizētu pašreizējo situāciju aptieku biznesā, jāatgriežas sešus gadus senā pagātnē, kad tika izdarīti grozījumi Farmācijas likumā, nosakot, ka aptiekas drīkst piederēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ne tikai farmaceitiem, kā bija līdz tam. Tas ir nozīmīgi izmainījis spēles laukumu, tajā parādījušās lielās aptieku ķēdes, kas nereti pieder īpašniekam, kuram pieder arī zāļu lieltirgotava un, iespējams, kāda privāta veselības aprūpes iestāde. Tā rezultātā daudziem farmaceitiem, kuriem ir viena vai pāris savu aptieku, kļūst arvien grūtāk konkurēt ar tādām lielajām aptieku ķēdēm kā Sentor Pharm, kam pieder Mēness aptieka, Euroaptieka un Benu aptieka.
Pašas par sevi lielās aptieku ķēdes nav nekas slikts, tāpat kā lielveikali, tomēr starp veikalu un aptieku ir būtiska atšķirība. Kā uzsver Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, aptiekai primāri jābūt farmaceitisko pakalpojumu sniegšanas vietai, nevis vienkārši mazumtirdzniecības veikalam. Viņa arī bilst, ka 2010. gada grozījumi, kas ļāva aptiekas atvērt ikvienam, nav bijuši pārdomāti. Tam piekrīt arī Aptieku biedrības, kas apvieno neatkarīgās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene un farmaceite un Pils aptieku īpašniece Dina Kurzemniece.
Tā laika Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, ilggadējais Farmācijas departamenta direktors un pašreizējais zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis par toreizējiem grozījumiem runā nelabprāt un visai izvairīgi. Viņš gan norāda, ka savulaik ministrija šos grozījumus ir atbalstījusi, taču tos pieņēmusi Saeima. Galvenais arguments par labu to pieņemšanai bijusi konkurences veicināšana. "Jāteic, ka toreiz arī pašai farmācijas nozarei nebija vienota viedokļa, tās intereses bija visai sadrumstalotas. Lēmums tika pieņemts demokrātiskās diskusijās un ir tāds, kāds tas ir. Raugoties uz šodienas situāciju, es ļoti ceru, ka aptiekārs no farmaceita nepārvērtīsies par veikala pārdevēju," pauž Bundulis. Viņš arī bilst, ka toreiz līdztekus minētajiem grozījumiem sagatavots farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, kurā bijis paredzēts būtiski stiprināt farmaceitu lomu, taču tas tā arī neticis pieņemts. No atbildes uz jautājumu, kas 2010. gadā bija galvenie grozījumu lobētāji un kāpēc nogrima farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, Bundulis gan izvairās.
"Nē" klientu kartēm
Runājot par pašreizējo konkurenci aptieku nozarē, visi aptaujātie atzīst, ka tā ir pietiekami spēcīga, taču galvenā konkurences cīņa norit starp lielajām aptieku ķēdēm. "Mēs esam iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Farmācijas likumā, lai tiktu noteikts, ka aptiekas drīkst reklamēt tikai savus pakalpojumus, nevis zāles un to atlaides. Pašreizējās aptieku ķēžu klienta kartes, kas piedāvā dažnedažādas atlaides, arī nav īpaši normāla parādība. Aptiekām ar to nevajadzētu nodarboties, jo zāles ir principiāli cita prece nekā maize vai zeķes. Turklāt bieži lielajās ķēdes aptiekās medikaments ar klienta karti tomēr ir dārgāks nekā kādā individuālā aptiekā ārpus Rīgas," ir pārliecināta Blumfelde. Savukārt Kurzemniece norāda, ka lielās aptieku ķēdes var piedāvāt atlaides un akcijas tikai tāpēc, ka dažādu preču bāzes cena ir ļoti augsta.
Savukārt Benu aptieku ķēdes tirdzniecības direktore Anete Rožkalna, uzsverot farmaceitisko pakalpojumu dominanci, tomēr atzīst: "Recepšu medikamentu cenas tiek reglamentētas. Lielāka iespēja ir konkurēt ar pārējo aptiekas sortimentu - kosmētiku un uztura bagātinātājiem. Aptiekas ir biznesa sastāvdaļa, nevis valstiski uzturēta struktūra, un mums ir jāatrod veids, kā pelnīt. Viens no veidiem ir, piemēram, kosmētikas tirgošana tāpat kā jebkurā citā mazumtirdzniecības vietā - ar atlaidēm un akcijām. Runājot konkrēti par Benu aptieku klientu kartēm, tās nesniedz papildu atlaides recepšu medikamentiem, bet tiek izmantotas pārējā sektorā. Tajā paša laikā piekrītu Kitijai Blumfeldei, ka aptiekai ir jāorientējas uz pakalpojumu kvalitāti. Tomēr, vai kartes likvidācija papildus sekmēs kvalitātes nodrošināšanu? Laikam jau ne." Savukārt Sentor Farm aptieku ķēdes, kam pieder Mēness aptieku tīkls, valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs atzīst, ka piekrīt Farmaceitu biedrībai, ka reklamēt atlaides zālēm nevajadzētu, taču nebūtu ierobežojama reklāma attiecībā uz kosmētiku un uztura bagātinātājiem. «Mēs piekrītam, ka aptieku klientu kartes, kur krājas punkti par zāļu pirkšanu, nav atbalstāma parādība, taču pašlaik tādi ir tirgus spēles noteikumi un mēs esam spiesti tiem piemēroties. Kas attiecas uz atlaidēm uztura bagātinātājiem un kosmētikas precēm, to izvēle ir katra pircēja ziņā, un neredzu neko sliktu, ja šajā segmentā ir arī akcijas un atlaides,» savu pozīciju klāsta Juskovecs. Viņš gan arī uzsver, ka aptiekas galvenā sūtība ir sniegt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, nevis nodarboties ar mazumtirdzniecību.
Laukos grūti pelnīt
To, ka pašlaik aptiekām ir grūti konkurēt tikai ar pakalpojumiem, atzīst arī Blumfelde. "Mums vajadzētu pārņemt Rietumeiropas modeli, kad ir noteikts konkrēts pakalpojumu tarifs, kas tiek piemērots, pērkot recepšu medikamentus. Tos Rietumeiropā pilnībā kompensē valsts, un aptiekā, tos iegādājoties, pircējs samaksā tikai par pakalpojumu, kas ietver aptiekāra konsultāciju, piemēram, skaidrojumu, ko nozīmē lietot zāles pēc ēšanas, informēšanu par iespējamajām blakusparādībām. Taču pāreja uz šādu modeli būtu iespējama vienīgi tad, ja arī Latvijā visas recepšu zāles kompensētu valsts. Tad varētu noteikt, ka pircējs par tām samaksā tikai šo pakalpojumu tarifu. Jo pašlaik aptiekāri visas konsultācijas sniedz pilnībā par velti," skaidro Blumfelde.
Par aptieku sīvo savstarpējo konkurenci liecina arī skaitļi, kurus min Farmaceitu biedrības prezidente - aptieka ir dzīvotspējīga, ja tā ir viena uz 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijā ir viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem. Taču šī sīvā konkurence attiecināma vienīgi uz Rīgu un citām lielajām pilsētām. Laukos situācija ir cita, ir pat atsevišķi novadi, kuros aptiekas vispār nav pieejamas. Kā uzsver Blumfelde, aptieku uzturēšana laukos bieži vien ir farmaceita hobijs, jo nozīmīgu peļņu gūt ir grūti.
Savukārt Rožkalna, skaidrojot Benu politiku, min, ka "saskaņā ar likumu lauku apvidū, kur iedzīvotāju skaits ir zem vai vienāds ar 4000, drīkst būt divas aptiekas. Benu aptieku tīkls izprot Latvijas lauku situāciju un izvieto savu aptieku filiāles arī mazapdzīvotākos lauku pagastos, piemēram, Sēlpils pagastā (aptuveni 1000 iedzīvotāju), Dunavas pagastā (aptuveni 750 iedzīvotāju). Benu aptiekas ir arī Salas pagastā un Sējas pagastā. Šajos gadījumos nerunājam par peļņu, bet gan par atbalstu Latvijas laukiem."
Arī Juskovecs norāda, ka Mēness aptiekas vai to filiāles ir arī attālos lauku novados, piemēram, Sedā, lai arī no finansiālā viedokļa tās ir nerentablas. "Viena no problēmām saistībā ar lauku aptiekām un tur pieejamo zāļu klāstu ir tā, ka negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizliegums, kas liedz atdot atpakaļ preci ražotājam, tiek piemērots arī aptiekām, un tas ir nepareizi. Līdz ar to, nevarot atdot preci ražotājam, mēs, protams, lauku aptiekās turam samērā mazu zāļu klāstu. Tomēr jāuzsver, ja kādam pacientam ir nepieciešamas specifiskas zāles, mēs tās 24 stundu laikā nogādājam jebkurā aptiekā."
Farmaceitu trūkums
Viena no smagākajām nozares problēmām ir farmaceitu trūkums, īpaši laukos. Blumfelde norāda, ka farmaceitu trūkst, piemēram, Ventspilī, Cēsīs un Ērgļos, bet Kurzemniece situāciju sauc par katastrofālu un bilst, ka tas gan neesot nekas jauns, farmaceitu katastrofāli trūkstot jau vismaz piecpadsmit gadu. Viens no iemesliem - farmaceiti grib strādāt Rīgā, otrs - daudzi aiziet strādāt uz farmaceitiskajām firmām, kas nodrošina lielāku algu nekā aptiekas. To, ka tā ir milzīga problēma, uzsver arī Juskovecs, kurš norāda, ka Mēness aptieku tīklā vakantas ir vairāk nekā 100 farmaceitu un farmaceitu asistentu vietu.
"Mēs saviem darbiniekiem, kas strādā laukos, gan īrējam dzīvokļus, gan nodrošinām ar dienesta mašīnu. Taču situācija ir ļoti nopietna, jo lielais vairums farmaceitu ir pensijas vecumā. Te būtu daudz aktīvāk jāiesaistās augstskolām, sagatavojot vairāk farmaceitu. Pašreiz tie ir ap 50 absolventiem gadā, kas ir daudz par maz," uzskata Juskovecs.
Juhans