Gan 2015. gadā, gan pērn fizisko personu maksātnespējas lietu īpatsvars bijis ap 66% no visām maksātnespējas lietām. Saskaņā ar Lursoft informāciju pērn ierosināti 2265 maksātnespējas procesi, no kuriem 1535 ir fizisko personu lietas un 730 – juridisko. Šogad līdz 17. janvārim jau ierosināti 60 fizisko personu maksātnespējas procesi un 27 juridisko personu maksātnespējas procesi. Dienas aptaujātie eksperti neprognozē, ka šā gada statistika būs ievērojami atšķirīga no 2016. gada.
Saistīti ar uzņēmējdarbību
Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa teic, ka 2016. gads bijis visnotaļ pozitīvs tādā ziņā, ka pirmo reizi pēdējos piecos gados bijis tik zems juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, kas varētu liecināt par zināmu ekonomikas atveseļošanos. Tieši ar juridisko personu maksātnespējas procesu skaita samazināšanos Kiopa skaidro samērā augsto fizisko personu maksātnespējas lietu īpatsvaru, jo absolūtajos skaitļos ļoti liels pieaugums pēdējos gados nav vērojams. Tomēr Kiopa uzsver, ka fiziskām personām maksātnespējas process ir viegli pieejams un ērts, tāpēc tas arī plaši tiek izmantots.
Runājot par fizisko personu maksātnespējas procesiem, jāteic, ka to skaits būtiski pieauga 2015. gadā, kad spēkā stājās norma, kas noteica maksātnespējas procesa sākšanas sliekšņa samazināšanu no 7140 eiro uz 5000 eiro. Lursoft pētījumā norādīts, ka nereti fiziskās personas, kurām sākta maksātnespēja, vieno radnieciskas saites un bieži vien vienā dienā tiek ierosināta gan sievas, gan vīra maksātnespēja. Tiesa, abu starpā laulāto mantisko attiecību līgums noslēgts vien ļoti retos gadījumos. Pēc Lursoft aprēķiniem, 18,6% no visām fiziskajām personām, kurām 2016. gada pirmajos sešos mēnešos ierosināta maksātnespēja, procesa ierosināšanas brīdī bijis vismaz viens aktuāls amats kādā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, savukārt 19,2% personu piederējušas daļas uzņēmumos.
Advokātu biroja Sorainen jurists Edvīns Draba, kurš strādā ar maksātnespējas jautājumiem, fizisko personu maksātnespējas lietu lielo īpatsvaru skaidro ar to, ka regulējums ir pietiekami pieejams un maksātnespēja daudziem šķiet pievilcīgs veids, kā atbrīvoties no parādsaistībām. Turklāt fizisko personu maksātnespējas process ir daudz saudzīgāks nekā juridisko personu maksātnespējas process, un jurists to salīdzina ar uzņēmumu tiesiskās aizsardzības procesu. Galvenais fizisko personu maksātnespējas iemesls ir kredītsaistības. Draba arī teic, ka pašreizējais fizisko personu maksātnespējas process, kas ir samērā viegli izejams, var veicināt ne visai pārdomātu saistību uzņemšanos.
Problēmas galvotājiem
Savukārt Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš norāda, ka teju puse no visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir galvotāji, kuri savulaik galvojuši kādu hipotekāro kredītu. Īpaši maksātnespējīgo galvotāju skaits pieaudzis pēc pērnā gada Augstākās tiesas lēmuma, kas noteica, ka galvotāju saistības saglabājas arī tad, ja kredītņēmējs, kura kredīts galvots, izgājis maksātnespēju. Apmēram pusei galvotāju, kas iet uz maksātnespēju, arī pašiem ir kredītsaistības. Āboliņš stāsta, ka gada nogalē vienā nedēļā asociācijā par iespējamo maksātnespēju vērsušās piecas galvotāju ģimenes, kas ir ļoti daudz. Turklāt vēl joprojām maksātnespēju piesaka cilvēki saistībā ar kredītiem, pārsvarā hipotekārajiem, kas ņemti vēl līdz 2008. gadam. Tajā pašā laikā Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis iezīmē jaunu tendenci – pēdējā pusotra gada laikā apmēram 10% no visām maksātnespējīgām fiziskām personām ir tādas, kuru parādsaistības ir tikai nedaudz virs noteiktā sliekšņa, lai varētu sākt maksātnespējas procesu, – 5000 eiro – un ir saistītas ar ātrajiem kredītiem. "Pirms pusotra gada pie mums vērsās cilvēks, kurš vēlējās iet uz maksātnespēju, jo viņam bija 22 ātrie kredīti, pēdējā pusgada laikā gadījušies klienti, kuriem ir trīs līdz četri ātrie kredīti," situāciju raksturo Āboliņš.
Taujāts, kā skaidrot to, ka aptuveni 40% maksātnespējīgo ir vai nu kāds aktuāls amats uzņēmumā, vai nu pieder daļas kādā uzņēmumā, Āboliņš pauž pārliecību, ka tie pārsvarā ir individuālie uzņēmēji un mikrouzņēmumu vadības pārstāvji, kuri savā uzņēmējdarbībā cietuši neveiksmi. Savukārt tie, kuri ir SIA valdes locekļi, saglabājuši savu amatu, lai gan, iespējams, uzņēmums sen jau vairs nekādu aktīvo darbību neveic, bet nav likvidēts. Āboliņš arī prognozē, ka šogad būtiskas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas lietu skaitā nav gaidāmas.
Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska saka – viņu gadījumā maksātnespējīgo fizisko personu īpatsvara palielināšanās skaidrojama ar to, ka samazinājies juridisko personu maksātnespējas gadījumu skaits, taču absolūtajos skaitļos fizisko personu maksātnespēja neesot pieaugusi.
Tirdzniecība un būvniecība
Galvenie juridisko personu maksātnespējas iemesli ir gan nespēja izturēt konkurenci, gan problēmas ar sadarbības partneriem, kas nav samaksājuši kādu rēķinu, tāpat arī neveiksmes eksporta tirgos. Pērn maksātnespēja pasludināta uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs, arī SIA Grāvendāle.
Saskaņā ar Lursoft datiem visvairāk juridisko personu maksātnespējas procesu ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī ēku būvniecības nozarē.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs saka – maksātnespējīgi pārsvarā kļūst mazie tirgotāji, kuri nespēj izturēt konkurenci ar lielajām veikalu ķēdēm. Viņš lielo maksātnespējas gadījumu skaitu nozarē tieši saista ar lielo tirdzniecības nozares spēlētāju spēcīgo dominanci Latvijas tirgū.
Danusēvičs arī min, ka ik gadu tirdzniecības nozarē bankrotē ap 5–10% uzņēmumu. Viņaprāt, nav gaidāms, ka šogad maksātnespējas gadījumu skaits varētu sarukt, jo Latvijas vietējais tirgus nepalielinās un pagaidām nav novērots arī iedzīvotāju pirktspējas kāpums.