Izdevumi izglītībai ir viens no lielākajiem Latvijas valsts budžeta izdevumu posteņiem. Vienlaikus izglītības nozarei ir jāsagatavo nodarbinātie, kuri strādās Latvijas tautsaimniecībā un palielinās mūsu valsts bagātību gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
Vai atbalstīt tikai izcilības?
Oktobrī noritēja domnīcas LaSER otrais forums Rīgas metropole 2040, kurā vairāki diskusiju dalībnieki popularizēja ideju, ka galvenais vidusskolas uzdevums ir tikai un vienīgi attīstīt izcilības.
Viens no iespējamajiem izglītības reformas virzieniem, pieprasot katrai lauku skolai gādāt tikai par izcilību, tika noformulēts jau Latvijas Bankas 2017. gada tautsaimniecības konferencē Izglītība: no viduvējības uz izcilību. Konferencē atlasītos referentus un ekspertus vienoja prasība izvirzīt izcilības virzienu kā svarīgāko "sabiedrībā ļoti gaidītajās reformās izglītības nozarē". Galvenā prasība bija: "Pilsētās un laukos jāoptimizē skolu tīkls; mazajās vien nosvilinām līdzekļus, bet bērniem liedzam izcilu izglītību."
Arī 2024. gada oktobrī vairāki domnīcas diskusijas dalībnieki tupināja izvirzīt tēzi, ka "mums vajag tikai izcilības" un ka ikvienai lauku skolai ir jāsagatavo absolventi tādā kvalitātē, lai viņi varētu bez piepūles uz līdzenas vietas "iestāties Oksfordā". (Te varētu piebilst, ka Oksfordas Universitāte atšķirībā no Kembridžas Universitātes vispār ilgstoši neatzina Latvijas vidusskolu diplomus.) Diskusijās tika izteikti pat visai agresīvi viedokļi, piemēram: "Ja kāda novada skola nenodrošina izcilību, tad klapējam to ciet!"
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 7. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00