Pēdējos gados informācijas tehnoloģijas (IT) aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs, no atsevišķas biznesa nozares kļūstot par visas ekonomikas dzinējspēku. Tieši darbinieku un uzņēmēju zināšanas IT jomā lielā mērā nosaka uzņēmumu konkurētspēju, Dienai norāda Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts.
Pasaules Bankas speciālistu veiktās analīzes dati liecina, ka uzņēmumiem, kuri savā darbā izmanto IT risinājumus, rentabilitāte ir vismaz par 10% augstāka nekā tiem, kuri to nedara. Speciālisti norāda, ka, ieviešot IT risinājumus, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) par trešdaļu varētu palielināt uzņēmumu produktivitāti. Pat vienkārši IT risinājumi ļauj būtiski palielināt klientu zvanu skaitu, efektivizēt reklāmas budžetu, ietaupīt ūdens un cita veida resursus, kā arī samazināt papīra patēriņu, tajā skaitā dokumentu apriti organizēt elektroniski, akcentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Baltic Development Forum pētījumā, kurā tika analizēta digitālo jomu ietekme uz ekonomiku Baltijas jūras reģiona valstīs, kā viens no būtiskiem faktoriem tika minētas e-prasmes. Tendences liecina, ka jau tagad daudzās nozarēs procesi tiek automatizēti, tas nozīmē - programmēšanas pamatzināšanas nākotnē kļūs par vienu no faktoriem, kas būtiski ietekmēs ne tikai darbinieku konkurētspēju darba tirgū, bet arī uzņēmumu attīstības iespējas. Taču viena pati tehnoloģiju ieviešana un/vai darbinieku e-prasmju kompetenču paaugstināšana nedos rezultātu, ja pats uzņēmums nebūs gatavs biznesa procesus mainīt pēc būtības, norāda Puksts.
Arī darbiniekiem uzņēmumā ir ļoti liela loma lēmumu pieņemšanā saistībā ar e-prasmēm un jaunu inovāciju ieviešanā. "Esam sastapušies ar situāciju, kad uzņēmējs nemodernizē uzņēmumu, jo tam nav gatavs kāds konkrēts darbinieks. Rodas interesanta situācija - uzņēmuma un uzņēmēja digitālo attīstību var ierobežot kāda darbinieka konservatīvisms," pauž Exigen Services Latvia vadītājs.
Pērn sadarbībā ar astoņiem IT nozares uzņēmumiem LIKTA uzsāka informatīvo kampaņu Loģiskā atlase, aicinot dažādu nozaru uzņēmumus straujāk ieviest IT risinājumus. Kampaņā iesaistījās vairāki uzņēmumi, kuri bija gatavi savā darbībā izmēģināt jaunus IT risinājumus un vērtēt to ietekmi uz biznesa procesiem un uzņēmuma efektivitāti. Kampaņā atklājās, ka viena no problēmām ir maldīgie aizspriedumi par IT piedāvātajiem risinājumiem. Viens no populārākajiem pieņēmumiem ir tas, ka MVU nevar atļauties IT risinājumus un to ieviešana ir pārāk sarežģīta vai arī tieši otrādi - uzņēmuma darbība ir tik specifiska, ka neviens IT risinājums nevarēs tikt pielāgots viņu vajadzībām. Tāpat uzņēmējiem nereti ir priekšstats, ka optimizēt organizācijas darbību nav iespējams, jo uzņēmums jau tā ir efektīvs, stāsta Bāliņa.
Ir daudz veidu, kā pilnveidot vai apgūt e-prasmes, un apmācību klāsts ir ļoti plašs. Piemēram, LIKTA organizētajā projektā Informācijas tehnoloģiju apmācības mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem (MMU) konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai iesaistījās ap 1500 komersantu. Dalība projektā tiem palīdzējusi celt efektivitāti, un to apliecina arī Lursoft veiktais salīdzinājums, analizējot programmas dalībnieku un pārējo Latvijas MMU finanšu rezultātus.
Ar pievienoto vērtību
Darba devēji savus darbiniekus apmāca atbilstoši uzņēmuma vajadzībām, taču darbiniekam, kā minimums, jāpiemīt digitālo prasmju pamatzināšanām. Drīz lielajiem uzņēmumiem nebūs vajadzīgs tikai grāmatvedis tradicionālajā izpratnē, bet būs nepieciešams grāmatvedis, kurš spēs orientēties programmatūrā, programmu funkcionalitātē, sniegt priekšlikumus, kā uzlabot programmas, optimizēt darbu, efektīvāk nonākt līdz konstruktīvam risinājumam, uzskata Puksts.
"Viens no veiksmīga uzņēmuma priekšnosacījumiem ir sekmīga personāla funkciju un/vai atbildības nodalīšana, par piemēru ņemot Sokrāta ideju par darba dalīšanu - katrs dara to, ko prot vislabāk, tomēr uzņēmuma vadītājam jābūt kā diriģentam un jāpārzina uzņēmuma darbība visās tā sfērās. Varbūt ne viss jāiepazīst līdz niansēm, taču jāizprot gan IT risinājumi, gan tas, ko dara uzņēmuma speciālisti. Nevar būt tā, ka vienu no svarīgākajiem uzņēmuma funkcionēšanas zobratiem - IT sistēmu vai risinājumus - vadītājs neizprot. Tieši tāpēc vadošā darbinieka e-prasmēm jābūt pietiekamā līmenī, lai uzņēmuma vadītājs pats varētu saprast procesus, plānot uzņēmuma attīstību un veicināt tā konkurētspēju," skaidro Puksts.
Bāliņa piebilst - tas gan nenozīmē, ka vadītājam jākļūst par IT ekspertu, jo "tehnoloģijas pašas par sevi neko nerisina. Tās var palīdzēt biznesam tikai tad, kad tiek iztulkotas". Labam vadītājam IT jautājumos pietiek ar izpratni, ka jebkurš uzņēmuma izvēlētais IT risinājums palīdz viņa pamatbiznesa attīstībai. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir uzņēmuma IT daļas kompetencei - speciālistam jāprot parādīt IT risinājumu rezultātus.
"Uzņēmējiem Latvijā jārēķinās ar sen zināmo biznesa patiesību - jo mazāks tirgus, jo plašākas zināšanas nepieciešamas uzņēmuma vadītājiem. Turklāt jāsaprot arī tas, ka IT nozare mūsdienās kļuvusi izteikti horizontāla. Tā vairs nav mākslīgi integrējama citu nozaru attīstības procesos, jo jebkuras citas nozares attīstība vairs nevar veiksmīgi notikt bez tehnoloģiju tiešākas vai netiešākas iesaistes," norāda LIKTA prezidente.
Pēc vienotiem kritērijiem novērtēt uzņēmēju e-prasmju līmeni nav iespējams. Lielākoties nepieciešamo e-prasmju kopums atkarīgs no nozares, kurā uzņēmums darbojas, tāpēc stiprās puses varētu būt atšķirīgas. "Dažkārt IT sistēmu ieviešana tiek uztverta kā slogs, nevis iespēja attīstīties - cilvēki nemīl pārmaiņas. Taču mēs dzīvojam digitālajā laikmetā un tieši IT joma var nodrošināt labu nākotnes perspektīvu, taču tā prasa atbilstošu domāšanu, neatlaidīgu darbu un pacietību," akcentē Puksts.