Kā uzsvēris premjers, dokumentu mērķis ir gan risināt pašreizējās eirozonas problēmas, gan nodrošināt stabilus pamatus eirozonas attīstībai nākotnē, nepieļaujot līdzīgu parādu krīžu veidošanos. "Arī Latvijas mērķis ir nodrošināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, tostarp izmantojot eirozonas priekšrocības, - esam ieinteresēti, lai tā būtu stabila un spēcīga," sacījis Dombrovskis.
Viņš norādījis, ka vairāki ekonomikas procesu komentētāji mēģina fiskālo disciplīnu pretnostatīt izaugsmei, uzskatot, ka abi šie procesi ir savstarpēji izslēdzoši un ar taupību pie izaugsmes atgriezties nav iespējams, - tas arī ir iemesls, kāpēc dzirdami aicinājumi valdībām palielināt budžeta deficītu, lai tādējādi stimulētu ekonomiku un veicinātu izaugsmi.
"Šai loģikai nevaru piekrist, jo izaugsmes priekšnoteikums ir stabilitāte, ko nodrošina starptautisko finanšu tirgu uzticība, kuru var iegūt, tikai pierādot savu spēju saimniekot apdomīgi. Pēc fiskālās disciplīnas kritiķu loģikas sanāk, ka pašlaik Grieķijā, kur netiek ievērota fiskālā disciplīna un jau ilgstoši ir liels budžeta deficīts, būtu jābūt galvu reibinošai izaugsmei, bet mūsu kaimiņvalstij Igaunijai, kura šajos gados dzīvojusi ar mazāko budžeta deficītu un uzkrājusi vismazāko valsts parādu, būtu jāslīgst depresijā. Realitāte ir pavisam savādāka - Grieķija slīgst aizvien dziļākā recesijā, bet Igaunija 2011.gadā uzrādīja straujākos izaugsmes tempus - 8% no IKP," sacījis premjers.
Attiecībā uz Lisabonas līguma 136.panta grozījumiem gan Ārlietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais dienests ir nonācis pie secinājumiem, ka grozījumu ratifikācijai nepieciešams vienkāršais balsu vairākums. Savukārt 25 ES valstu līguma ratifikācijas procedūra būs zināma pēc tā parakstīšanas, nākamajā nedēļā.
"Šie ir stratēģiskas nozīmes jautājumi, kuri ir svarīgi ne tikai valdībā vai koalīcijā, bet visā parlamentā, tādēļ nākamnedēļ tikšos ar opozīcijas partiju "Saskaņas centrs" un ZZS Saeimas frakcijām, lai no savas puses informētu un veicinātu izpratni par fiskālās disciplīnas pasākumiem Latvijā un Eiropā. Fiskālā disciplīna izšķir to, vai pievienosimies Eiropas attīstību virzošajam kodolam vai paliksim Eiropas nomalē, es no savas puses strādāju pie pirmā scenārija un aicināšu visus parlamenta deputātus atbalstīt šo scenāriju Latvijas izaugsmei," uzsvēris Dombrovskis.
Jau ziņots, ka Dombrovskis šodien tiksies ar Saeimas frakciju deputātiem, lai informētu par 25 Eiropas Savienības valstu līgumu par fiskālo disciplīnu.
Parakstot līgumu par fiskālo disciplīnu, valstis apņemsies pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.
2.martā līgumu parakstīs 25 valstis, tostarp arī Latvija, kurām tas pēcāk būs jāratificē savos parlamentos. Līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija.
Savukārt 2011.gada martā veiktie grozījumi Lisabonas līguma 136.pantā paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, kas domāts finansiālās grūtībās nonākušo eirozonas valstu glābšanai. Lai mehānisms varētu sākt darboties šī gada 1.jūlijā, visām ES dalībvalstīm jāratificē grozījumi Lisabonas 136.pantā. Iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā veiks eirozonas dalībvalstis.