Sarunā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kā arī mikrouzņēmumu pārstāvji.
Eksperti diskusijā uzsvēra, ka šie grozījumi skars tos, kas mikrouzņēmuma nodokļa režīmu izmanto neatbilstošiem mērķiem.
"Ieviešot jaunos grozījumus, ir jānodrošina samērības princips uzņēmumu kontrolēšanā, lai dažu negodīgu uzņēmēju dēļ neciestu daudz vairāk godīgo uzņēmēju. Uzņēmēji ir par kārtīgu un godprātīgu nodokļu maksāšanu, ja tie ir samaksājami un prognozējami. Mikrouzņēmumu nodokļa režīma ļaunprātīgā izmantošanā norāda uz darbaspēka nodokļu augsto slogu uzņēmumiem," sarunā norādīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Kā diskusijas laikā norādīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre, tad sākotnēji, ieviešot šo nodokļa režīmu, kā divi galvenie mērķi bija iesaistīt pēs iespējas vairāk cilvēku uzņēmējdarbībā, kā arī samazināt nelegālās uzņēmējdarbības rādītājus, atvieglojot administratīvo un nodokļu slogu mazajiem uzņēmumiem. "Pētījumos par administratīvajiem šķēršļiem uzņēmējdarbībā joprojām augstās nodokļu likmes tiek norādītas kā viena no galvenajām problēmām no uzņēmēju puses," I.Beināre.
Pēc Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas vairumā gadījumu, kad tiek veidoti mikrouzņēmumi, lai atsevišķiem uzņēmuma darbiniekiem samazinātu darbaspēka nodokļu maksājumus, tas tiek darīts piespiedu kārtā – attiecīgi, darbinieki tiek piespiesti dibināt mikrouzņēmumu, lai turpinātu līgumiskās attiecības ar darba devēju.
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne uzskata, ka "ieviešot papildus nodokļu pretizvairīšanās normas, tās neattieksies uz uzņēmumiem, kas šo nodokļa režīmu izmanto godprātīgi – paredzētie kritēriji ir noteikti tādi, kas salīdzinoši precīzi var identificēt izvairīšanos no nodokļiem un nevarētu tikt īstenoti nejaušā veidā".
A.Kaļāne uzsvēra, ka tiks vērtēts vai šis režīms tiek izmantots ļaunprātīgi – vai līgumisko attiecību rezultātā tiek pirkts darbaspēks, kas norāda uz darbaspēka nodokļu apiešanu, vai pakalpojums, kas pēc ekonomiskās būtības atbilst šim nodokļa režīmam.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska uzsvēra, ka sākotnēji tiks vērtētas mikrouzņēmumu iesniegtās deklarācijas un tajās atspoguļotie dati, pēc tam nepieciešamības gadījumu piesaistot atbildīgos darbiniekus no nodokļu kontroles struktūrvienībām.
I.Bahanovska papildus norādīja, ka, vērtējot mikrouzņēmumu deklarācijas, vērā tiks ņemts tas, vai kļūdaini iesniegtā informācija ir mikrouzņēmēja nezināšana vai tomēr tīša darbība, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
Tāpat kā būtisks aspekts ir tas, ka VID 2012.gadā, veicot šo papildus vērtēšanu par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu, sākotnēji veiks preventīvas darbības un brīdinās uzņēmumus par paaugstinātu risku un neatbilstību likumdošanā noteiktajai kārtībai. Plānots, ka grozījumi likumā stāsies spējā ar 2012..gada 1.janvāri.
VID plānoto preventīvo darbu atzinīgi novērtēja arī L.Menģelsone, jo daudzos gadījumos tā ir likumdošanas nezināšana, nevis ļaunprātīga izmantošana.
Mikrouzņēmuma SIA Mensarius valdes priekšēdētāja Linda Miezīte diskusijā pauda nostāju, ka kopumā mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošana ir kā būtisks atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un arvien vairāk mazo uzņēmumu izvēlas šo režīmu.
Tāpat L.Miezīte atzinīgi novērtē plānotos grozījumus, lai ierobežotu neatbilstošu šī režīma izmantošanu, taču norāda, ka ieviešot gan šos, gan arī citus plānotos grozījumus, kas būs vairāk precizējoši, uzņēmējiem ir nepieciešama skaidra informācija un noteikti līdz 2011.gada 15.decembrim, kas ir termiņš, lai uzņēmēji var pieteikties vai atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa.