"Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības. Reformas mērķis ir vairot valsts aktīvu vērtību, nodrošināt sabiedrībai pieejamu, saprotamu un objektīvu informāciju par valsts īpašumā esošajām kapitāla daļām un to pārvaldību. Ekonomikas ministrijas sākotnējais izvērtējums liecina, ka centralizētajam pārvaldītājam sākotnēji varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu," norāda ekonomikas ministrs D.Pavļuts.
Ekonomikas ministrijas uzskata, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētās pārvaldības institūcijai pēc izvērtēšanas būtu jānodod daļas gan kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir vienīgais vai vairākuma akcionārs, gan arī tādās, kur valsts īpašumā esošo kapitāla daļu skaits ir ļoti neliels un valstij nav būtiskas ietekmes.
Nododamo kapitālsabiedrību saraksts iepriekš jau diskutēts arī ar nozaru ministrijām, kā arī salāgots ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rekomendācijām. Būtiski ir ieviest pamatprincipu, ka centralizētā pārvaldības institūcija ir kapitāla daļu turētājs uzņēmumos, kuri darbojas tirgus apstākļos un peļņas gūšana ir pamatmērķis, savukārt nozaru ministrijas pārvaldītu uzņēmumus, kuriem ir izteikti nozares politikas mērķi un kuri saņem valsts dotāciju.
Jāņem vērā, ka pirms kapitāla daļu nodošanas centralizētajam pārvaldītājam tiks veikts arī izvērtējums par to, kuras no esošajām kapitālsabiedrībām būtu pārveidojamas par tiešās pārvaldes iestādēm, kā arī kādos gadījumos valsts kapitāla līdzdalība uzņēmumā nemaz nav pamatota un nepieciešama.
No 7 kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļu turētājs patlaban ir Ekonomikas ministrija, centralizētajam pārvaldītājam varētu tikt nodotas daļas 4 kapitālsabiedrībās (AS Latvenergo (100% valsts līdzdalība), SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs (100% valsts līdzdalība), AS Rīgas siltums (48,99% valsts līdzdalība), AS Latvijas Gāze (117 daļas)), divas (VAS Privatizācijas aģentūra un SIA Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs) būtu pārveidojamas par iestādi, bet SIA Latvijas Garantiju aģentūra reorganizācijas rezultātā plānots integrēt attīstības finanšu institūcijā.
Attiecībā uz citu ministriju patlaban turējumā esošajām kapitāla daļām centralizētajai pārvaldības institūcijai varētu tikt nodotas daļas tādos uzņēmumos, kā piemēram, VAS Latvijas Pasts, AS Pasažieru vilciens, AS Air Baltic Corparation, VSIA Vides projekti, VSIA Meliorprojekts, VAS Latvijas Loto, VAS Valsts nekustamie īpašumi, VSIA Latvijas valsts mērnieks, SIA Lattelecom, SIA Latvijas Mobilais Telefons, AS Latvijas Kuģniecība un citos.
Šodien Reformu vadības grupā tika prezentēts darba grupas priekšlikumi daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldes modeļa ieviešanai. Darba grupa piedāvā izveidot centralizēto pārvaldītāju Ministru kabineta pārraudzībā, kas saskan ar konceptuālajām Ekonomikas ministrijas nostādnēm. Plānotās centralizētās pārvaldības institūcijas funkcijas ir kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana, korporatīvās pārvaldības principu ieviešana, uzņēmumu finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības konsultēšana, informācijas atklātības nodrošināšana par uzņēmumu darbības un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanas izvērtēšana. Plānots, ka centralizētā pārvaldības institūcija darbu sāks 2013.gada 1.janvārī. Izvērtējot centralizētās pārvaldības institūcijas funkcijas, kā arī paredzot, ka tas tiek finansēts no valsts budžeta, darba grupa piedāvā veidot to kā jaunu, nelielu tiešās valsts pārvaldes iestādi, kurā atkarībā no darba apjoma strādās līdz 15 darbiniekiem.
Ekonomikas ministrija atzinīgi novērtē to, ka Reformu vadības grupa šodien vienojās jautājumu par valsts uzņēmumu pārvaldības reformu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, kas ir būtisks solis veiksmīgai reformas īstenošanai, lai centralizētā pārvaldības institūciju darbu sāktu jau 2013.gadā. Pēc jautājuma izskatīšanas Ministru kabinetā nozaru ministrijām tiks dots uzdevums izvērtēt to pārvaldībā esošo kapitālsabiedrību statusu un mērķus, kā arī Ekonomikas ministrija varēs sākt aktīvu darbu, lai sagatavotu nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, iesniedzot likumu grozījumu paketi Saeimā.
Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībā - valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības). Saskaņā ar Valsts kases informāciju 2010. gadā ieņēmumi valsts budžetā no dividendēm veidojuši 108,1 miljonu latu, bet 2011.gadā - 115,5 miljonus latu.