Kā norāda If Apdrošināšana Īpašumu produktu vadītājs Endijs Melecis, cilvēki joprojām visbiežāk pieprasa mājokļa apdrošināšanu, ar to saprotot paša dzīvokļa vai mājas apdrošināšanu, neietverot iedzīvi: "Mājokli pieprasa apdrošināt kredīta devējs, līdz ar to cilvēki vienkārši izpilda kredītdevēja prasību, bieži vien necenšoties saprast, kāda veida apdrošināšana viņiem patiešām būtu nepieciešama."
Privātpersonas - kūtras
"Komercīpašumu apdrošināšanā gan mazajā, gan vidējā segmentā pieprasījums turpina mēreni pieaugt, to veicina ekonomikas atgūšanās, ieguldījumi ražotņu attīstībā. Taču īpaši kūtra izaugsme vērojama privātpersonu segmentā - Latvijā tikai aptuveni trešdaļa mājsaimniecību tiek apdrošinātas," norāda Heniņš. ERGO īstenotais Drošības indeksa pētījums gan atklāj, ka 70% iedzīvotāju tomēr bažījas par iespējamību, ka viņu mājas varētu tikt apzagtas, bet 69% - ka viņu īpašums varētu tikt sabojāts vai, piemēram, ciest ugunsgrēkā.
Apdrošinātāji stāsta, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug to klientu skaits, kas izrāda interesi par dažādiem papildu segumiem un nišas produktiem - piemēram, mājdzīvnieku un velosipēdu apdrošināšanu, apdrošināšanu būvniecības vai remonta laikā. "Ir klienti, kuri izvēlas iegādāties apdrošināšanas polisi ar plašāku risku segumu, nekā to pieprasa banka, piemēram, segt zaudējumus, kurus radījušas elektrības svārstības vai mājokļa īrnieki. Cenšamies klientus izglītot gan par iedzīves apdrošināšanu, gan par dažādajiem risku segumiem, jo bieži klienti īsti neapzinās, ka iedzīves apdrošināšanas prasība nav iekļauta bankas pieprasītajā apdrošināšanas polisē un tā ir jāapdrošina papildus," saka Melecis.
Atšķirības starp cilvēku priekšstatiem un reālo situāciju apdrošinātāji redz pēc notikušajiem negadījumiem. "Cilvēki bieži izvēlas neapdrošināt iedzīvi, jo "man jau nekas nepieder". Daudzi arī neiedomājas, ka pašiem būs jāsedz zaudējumi par savas vainas pēc kaimiņiem applūdinātu dzīvokli, lai gan civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kompensē tieši šādus zaudējumus," uzsver Melecis.
Ir daudz, ko zaudēt
Apdrošinātāji pieļauj, ka, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei, pieaugs izsniegto kredītu apjoms īpašumu iegādei. Tas varētu nedaudz ietekmēt pieprasījumu apdrošināšanā. Taču līdz ar ekonomisko izaugsmi pieaug arī apzagšanas gadījumu skaits. ERGO dati, salīdzinot tos pēdējā piecgadē, liecina, ka zādzību skaits privātīpašumos audzis gandrīz par 50%, savukārt komercīpašumos - par 23%. "Mājokļos visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādu izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību mājoklī veido 1590 eiro. Komercīpašumos visbiežāk zog datorus, juvelierizstrādājumus, sporta inventāru un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība veido 4417 eiro," stāsta Heniņš.
Lielāku interesi par mājokļu apdrošināšanas iespēju apdrošinātāji izjūt pēc tam, kad Latvijā plosījušās vētras un stipri negaisi. Melecis novērojis: "Norauti jumti, sagāzti koki, kas uzkrituši īpašumiem, ūdens noplūdes, kas sabojājušas iedzīvi, uzskatāmi parāda, cik daudz patiesībā cilvēki var zaudēt."
ERGO pārsvarā apdrošināšanas atlīdzības tiek prasītas par spēcīgā vēja bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem īpašumiem - visvairāk Kurzemes un Rīgas reģionā. Savukārt lielākā atlīdzība, ko šī apdrošināšanas kompānija pērn izmaksāja par ugunsgrēkā radītajiem zaudējumiem komercīpašumos, ir 411 000 eiro. ERGO dati liecina, ka gan komercīpašumos, gan privātīpašumos apmēram 60% gadījumu zaudējumus nodara ūdensvadu avārijas, applūdinot īpašumu.