Nesenās ziņas par notikumu attīstību pasaules ekonomikā ir visnotaļ pozitīvas, un var pat teikt, ka tādas pašas tās ir arī attiecībā uz Latviju.
Tiesa gan, šīs labās ziņas ir par to, ka pagājušajā gadā piedzīvots vien neliels, triju procenta desmitdaļu vērts ekonomiskais kritums, ko var vērtēt kā visnotaļ labu rādītāju, ja paraugāmies uz visai nepārliecinošo fonu attiecībā uz mūsu uzņēmumu iespējām realizēt savu produkciju eksporta tirgos.
Jāatgādina par situāciju arī tepat, Latvijā, kur mājsaimniecību ekonomisko aktivitāti nomāca iepriekš vērojamais straujais patēriņa cenu lēciens. Lai gan inflācija 2023. gadā ievērojami kritās, tomēr dzīves dārdzība turpināja pieaugt, vienīgi tas notika daudz lēnākos tempos nekā iepriekš.
Pagājušā gada notikumi daudzās ekonomikas nozarēs turpinās noteikt mūsu tautsaimniecības attīstības tempus arī šajā gadā. Jāpiebilst, ka situācija dažādās saimniecības sfērās kardināli atšķiras, un tas rada iespaidu, ka, neskatoties uz to, ka ekonomika šogad augs, pats pieauguma temps var būt ļoti lēns.
Ar patukšu maku
Tomēr, ja paraugāmies uz Latvijas kopējiem ekonomikas izmaiņu datiem pagājušajā gadā un uz datiem par mazumtirdzniecības nozares sniegumu šā gada janvārī, ir pamats domāt arī par samērā padrūmām ekonomiskās attīstības perspektīvām.
Viena no galvenajām atziņām, ko var secināt no iepriekš pieminētajiem statistikas datiem, ir tā, ka liela daļa mājsaimniecību saskaras ar finansiālām problēmām un nereti pat ir spiestas apsvērt, kā atļauties apmaksāt elementāras, ikdienišķas vajadzības.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00