Iztiksim bez plastmasas maisiņiem?

Jāpiebilst, ka atbilstoši ES apkopotajai informācijai viens iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vidēji 31 kg plastmasas iepakojuma, kas kopā visās ES dalībvalstīs veido 15,8 miljonus tonnu plastmasas atkritumu gadā. Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnu, no kurām pārstrādātas tiek aptuveni 14 493 tonnas jeb 40,9%. 
 

Plāns, bet draudīgs

"Eiropas Savienība ir izstrādājusi tā dēvēto Melno TOP 10 – plastmasas lietas, kuras visbiežāk tiek atrastas jūrās, okeānos, pludmalēs, mežos. Tieši plānie plastmasas maisiņi ir kaunpilnajā ceturtajā vietā," stāsta biedrības Zero Waste Latvija valdes locekle Mairita Lūse.  

Plastmasas maisiņi uzskatāmi par neatjaunojamiem plastmasas resursiem, un to izmantošanas laiks ir ļoti īss – veikalā paņem, aiznes uz mājām vai uz biroju un izmet.

Ļoti plānie maisiņi, kuru materiāla biezums ir 15 mikroni, neder pat atkritumu ievietošanai un izmešanai, jo ļoti ātri saplīst. Tie pamatā lietojami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas iepakošanai, taču cilvēki šos plānos plastmasas maisiņus izmanto diezgan bezjēdzīgi. "Taču patiesībā šie plānie plastmasas maisiņi ir ļoti viegli aizstājami. Cilvēki bez maisiņiem ir dzīvojuši ļoti ilgi un itin labi iztikuši. Tikai XX un XXI gadsimta cilvēki  nevar iedomāties savu dzīvi bez plastmasas maisiņiem un izmanto tos ļoti vieglprātīgi," stāsta Mairita Lūse un uzsver vārdu "vieglprātīgi". 

Mums ir labi zināma paaudze, kas ieradusi pat mazgāt plastmasas maisiņus, žāvēt un izmantot vairākkārt. "Tomēr jāņem vērā, ka vieglie maisiņi mazgāšanai neder. Vienkārši jāmaina ieradumi. Vieglāk ir izmazgāt trauciņu vai auduma maisiņu, kas nesaplīsīs!" teic Lūse.
 

Centu netaupīsi – pie eiro netiksi 

"Latvija no ES direktīvas paņēma "pa taisno" tekstu par izņēmuma piemērošanu higiēnas iemeslu dēļ un pārtikas izšķērdēšanas novēršanai, taču netika izskaidrots, kas ir šie higiēnas iemesli un pārtikas izšķērdēšana. Veikali izmanto šo situāciju, nosakot, ka higiēnas iemesli ir viss un jebkas, un plānie maisiņi tomēr tika atstāti," situāciju skaidro Lūse. 

Jāuzsver, ka ES dalībvalstīs direktīva tika ieviesta dažādi. Piemēram, Itālijā plānie plastmasas maisiņi vispār nav pieejami, ir tikai kompostējamie maisiņi. Lūse domā, ka veikaliem nevajadzētu baidīties noteikt cenu šiem plastmasas maisiņiem. "Kādai jābūt cenai? Lielākai nekā viens cents! Maksai par plastmasas maisiņu jābūt tādai, lai cilvēks padomātu, vai viņam vispār šis maisiņš vajadzīgs. Citu ES dalībvalstu piemēri liecina, ka tādā veidā var jautājumu risināt. Tad, kad maisiņiem tiek uzlikta cena, cilvēki vairs neizturas nevērīgi un vieglprātīgi," zina stāstīt Zero Waste Latvija valdes locekle.