Statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju ienākumi pagājušajā gadā pieauga krietni lēnāk nekā iepriekšējos gados, kad tie palielinājās attiecīgi par 11,7% 2018.gadā un 11,8% 2017.gadā.
Augstākie ienākumi pagājušajā gadā bija Rīgā, kur tie sasniedza 690 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 657 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē - 533 eiro mēnesī un Kurzemē - 494 eiro mēnesī. Zemākie ienākumi bija Vidzemē - 479 eiro mēnesī un Latgalē - 411 eiro mēnesī.
Apkopotie dati arī liecina, ka pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 614 eiro mēnesī, bet laukos - 515 eiro mēnesī.
Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 5,8% - no 389 eiro mēnesī 2018.gadā līdz 412 eiro mēnesī 2019.gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 6,3% - no 125 eiro mēnesī līdz 133 eiro mēnesī.
Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 70,6% un sociālo transfertu īpatsvars - 22,8%.
2019.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 203 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) - 1290 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 353 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 680 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
Statistikas pārvaldē norādīja, ka, straujāk pieaugot trūcīgāko (pirmās un otrās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, nedaudz mazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2019.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, kad šī ienākumu starpība bija 6,5 reizes.
Džini koeficients pērn bija 34,5%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, kad tas sasniedza 35,2%.
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija ceturtā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2018.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,8%), Lietuvā (35,4%) un Rumānijā (34,8%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,7%. Arī kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2018.gadā bija Bulgārijā (8,1), Rumānijā (7,1) un Lietuvā (6,4), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2020.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas veikta no 1.februāra līdz 24.augustam. Apsekojumā aptaujāti 6100 mājsaimniecību un intervēti 11 100 respondentu vecumā no 16 gadiem.
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
Savukārt Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība, proti, visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi, bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.