Pētījumā analizēs ilgstošā bezdarba iemeslus, nabadzības slazdus, pabalstu un darbaspēka nodokļu sakarību, pašlaik īstenotos atbalsta pasākumus. Tā veicēji sagatavos priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti būs publiski pieejami 2013.gada sākumā.
"Šajā pēckrīzes periodā, kurā saskaramies ar demogrāfiskajiem un nodarbinātības izaicinājumiem, Latvijai ir ļoti būtiski rūpīgi izsvērt katru pieņemto lēmumu, lai tie tik tiešām būtu virzīti uz valsts turpmāku attīstību. Ekspertu atzinumos balstīti lēmumi - tā ir prakse, kura būtu jāievieš ikdienas lēmumu pieņemšanā. Esam pateicīgi par iespēju saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un Pasaules Bankas, kuras ekspertu kompetence ir vairākkārt apliecināta Latvijas valstij izšķirīgos brīžos," labklājības ministre Ilze Viņķele.
"Latvija ir parādījusi, ka stingra apņemšanās un veselīga politika var palīdzēt valstij ātrāk atgūties no smagas ekonomiskās krīzes. Atgriežoties straujākai ekonomiskajai izaugsmei, tagad izaicinājums ir samazināt krīzes atstāto mantojumu, īpaši būtiski ir ieviest sistēmas, kas ļaus ilglaicīgajiem bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū. Pasaules Banka ir ļoti gandarīta kopā ar Latvijas valdību strādāt pie šādu jautājumu risināšanas,” stāsta Pasaules Bankas reģionālais vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Ksavjērs Deviktors.
Zinātnisko pētījumu veiks saskaņā Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Komisiju un Latviju noteikto saistībā ar 2012. gadā sagatavojamo sociālās palīdzības sistēmas reformu un aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu. Pētījuma īstenošanu nodrošinās PB, piesaistot starptautiski atzītus ekspertus.
Zinātniskajā pētījumā plānots analizēt šādus procesus:
1) darba tirgus stāvoklis un situācijas attīstība pēckrīzes periodā;
2) cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum profilēšana;
3) izdevumu un snieguma analīze bezdarbnieku atbalsta programmām Latvijā;
4) Latvijas nodokļu un pabalsta sistēmas savstarpējā mijiedarbība un tās radītā finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū;
5) nodarbinātības politikas ietekme;
6) citu valstu pieredze, sasaistot sociālos pabalstus ar aktivizācijas pasākumiem;
7) iespējas veidot tādas ienākumu un nodarbinātības atbalsta programmas, kas sniedz optimālu līdzsvaru starp dalības darba tirgū veicināšanu un pietiekama sociālā atbalsta sniegšanu.
Atgādinām, ka 3.aprīlī valdība apstiprināja LM ierosināto papildu atbalstāmo darbību (izmaksu pozīciju) NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros, lai īstenotu zinātnisku pētījumu Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?
Pētījuma veikšanas darba uzdevums ir sagatavots un saskaņots ar Eiropas Komisijas dienestiem, kā arī citām iesaistītajām pusēm. Sagaidāmās pētījuma izmaksas ir 200 000 latu, ko apmaksās NVA īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma ietvaros. Pētījuma īstenošanu 30 tūkstošu ASV dolāru apjomā līdzfinansēs arī PB.