Kā jau ziņots, kā kompensācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales izmaiņām pašvaldībām atcelti NĪN pieauguma ierobežojumi un ļauts iekasēt šo nodokli pilnā apmērā. Tāpat pašvaldības drīkst aplikt ar NĪN arī palīgēkas - garāžas un šķūnīšus. Lēmums izmantot vai neizmantot šīs jaunās nodokļu iekasēšanas iespējas paliek katras atsevišķas pašvaldības ziņā. Pilsētu un novadu domes pagaidām vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu, kas maksās pilno NĪN likmi un kas saņems atlaidi. Tāpat arī lielas skaidrības nav par palīgēkām - šobrīd ar nodokli var aplikt tikai tās ēkas, kuras Valsts zemes dienests ir reģistrējis kadastra reģistrā. Tātad maksās tie, kas savas garāžas būvējuši legāli un godprātīgi tās nodevuši ekspluatācijā. Nodokli ļauts iekasēt par garāžām neatkarīgi no platības un ēkām, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere pastāstīja, ka «šķūnīšu nodoklis» atklāj būtisku problēmu - ne visas palīgēkas ir reģistrētas kadastra reģistrā, un ne visas reģistrā iekļautās ēkas eksistē dabā: «Protams, sākumā ieguvēji būs tie, kas savas palīgēkas ir uzbūvējuši nelegāli. Viņi rēķinu nesaņems. Savukārt tiem, kas saņems rēķinu par jau sen nojauktu palīgēku, nāksies doties uz Valsts zemes dienestu un maksāt Ls 6,50, lai šo ēku no sarakstiem svītrotu.» Katrā novadā ēkas ir uzskaitītas pēc atšķirīgas metodikas - dzirdēts, ka šur tur kadastra reģistrā iekļautas pat āra tualetes viena kvadrātmetra platībā. Savukārt citur šai lietai nav pieiets tik skrupulozi. Tieši tādēļ paredzēta 25 m2 robeža, no kuras var sākt iekasēt nodokli.
Rīgā pilno Nekustamā īpašuma nodokļa likmi maksās visi. Pilsētas vicemērs Andris Ameriks Dienai atklāja, ka pēc samazinātās likmes nodoklis tiks aprēķināts tikai politiski represētām personām. Šim nolūkam dome ir ierēķinājusi 500 000 latu. «Būtībā tā ir sociālā atbalsta programma, tikai nevis kaut ko dot, bet gan neiekasēt,» stāsta A. Ameriks. Savukārt «šķūnīšu nodokli», visticamāk, Rīgā neiekasēs, jo pasākuma administratīvās izmaksas attiecībā pret potenciālo ieguvumu varot izrādīties pārāk augstas.
Ķekavas novada domes pārstāve Ginta Logina Dienai pastāstīja, ka pašvaldība par saistošajiem noteikumiem lems janvāra sākumā: «Izmaiņu ieviešana no valsts puses notika ļoti lielā steigā, es pat nezinu, vai mēs līdz februāra sākumam, kad tiks sūtīti rēķini, visu paspēsim. Var gadīties, jauno kārtību neizdosies īstenot pilnā apjomā. Turklāt saistībā ar palīgēkām kadastra reģistrā ir diezgan liels juceklis - daudzas ēkas dabā vairs neeksistē.» Savukārt atlaižu piemērošanu NĪN regulēs saistošie noteikumi, kuri katrā pašvaldībā tiks radīti atsevišķi.
Jūrmalā negrasās atcelt esošos nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumus tiem, kam šobrīd tādi tiek piemēroti. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis saka: «Viena lieta ir, ja kaut kur laukos šis nodoklis pieaug par latu no četriem uz pieciem latiem. Bet Jūrmalā ir ļoti augstas kadastra vērtības, un, atceļot esošos samazinājumus, nodoklis var pieaugt par trīsciparu skaitli. Šobrīd Jūrmalā ir 6000 īpašumu, kam šo samazināto likmi varētu celt, bet mēs to nedarīsim.» Šādi varētu iekasēt papildu 100 000 latu pilsētas budžetā, dome ir izlēmusi šo naudu atstāt iedzīvotājiem. Arī par palīgēkām NĪN rēķini netiks izrakstīti, jo plānoto 20 000 latu guvumu, visticamāk, «apēdīs» ar to iekasēšanu saistītie tēriņi. Jautāts par to, vai ar lielāku nodokli nevajadzētu aplikt dārgos un ekskluzīvos īpašumus, G. Truksnis lēš, ka šādu īpašumu Jūrmalā varētu būt ap 200 un, ja dome izdotu noteikumus, kas paredz «greznības nodokli», tad tiesāšanās izmaksas tomēr nespētu segt viņaprāt īslaicīgo ieguvumu. To vajadzētu darīt valsts likumdošanas līmenī.