Pirktspēja turpinās augt

Piemēram, kā viens no galvenajiem dzinējspēkiem tiek minēta būvniecība. Tās kopējais pienesums valsts tautsaimniecībā šā gada trešajā ceturksnī sasniedza 8,4%, pamazām sākot tuvoties tam līmenim, kādu būvniecība piedzīvoja tā dēvētajos treknajos gados. Arī pats būvniecības izaugsmes temps ir bijis visai solīds, gada pirmajā pusē pret atbilstošu laika periodu pērn tas sasniedza aptuveni trešdaļu, bet trešajā ceturksnī saruka līdz 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tātad izaugsme aizvien ir dinamiska, bet tās turpinājums lielā mērā atkarīgs ne tikai no tās naudas, ko ekonomika piesaistīs no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet arī no dzīvojamo māju celtniecības, kas savukārt var notikt vienīgi uz lielākas pirktspējas rēķina, jo tad iedzīvotājs jūt lielāku drošību par rītdienu un var doties uz banku, lai noformētu hipotekāro kredītu. Būvniecības apjomu turpināšanās ir sekmējoša arī mazumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozaru attīstībai, jo nepieciešami arī kokmateriāli, būvmateriāli un metāla konstrukcijas, ko var pasūtīt pie vietējiem rūpniekiem.

Ja runājam par pirktspējas nepieciešamību dinamiskākajās nozarēs, tad varam runāt arī par transporta un uzglabāšanas nozari, kuras īpatsvars valsts ekonomikas struktūrā trešajā ceturksnī bija 9,9%. Nereti tā pārsvarā tiek saistīta ar ostām un dzelzceļu, taču viens no lielākajiem virzītājspēkiem ir vietējie pārvadājumi, kuru skaits mainās atkarībā no iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes. Tāpat šī aktivitāte tiešā mērā nosaka arī norises aviopārvadājumu nozarē, kas lielā mērā balstās uz to, cik daudz iedzīvotāji var atļauties tērēt tūrisma industrijā. Tātad iedzīvotāju tēriņi valsts ekonomikas attīstībā nākamā gada laikā var kļūt aizvien nozīmīgāki un iegūt izšķirošu lomu brīdī, kad kādi jauni un jau tuvāko gadu gaitā, visticamāk, neizbēgami finanšu satricinājumi apstādinās globālās tautsaimniecības izaugsmi, tādējādi mazinot eksportējošo nozaru pienesumu.

Biezāki maki

Par to, ka situācija pirktspējas pieaugumam ir labvēlīga, liecina darba samaksas pārmaiņas, turklāt, ja raugāmies uz apkopoto informāciju, ir redzams, ka lielāki ienākumi ir ne tikai kādai šaurai izredzēto grupai, kā to nereti pieņemts uzskatīt, bet arī plašākiem sabiedrības slāņiem. Kopējais algu līmenis, ja salīdzinām to ar Rietumeiropu, Latvijā, protams, ir ļoti zems, taču tas nenozīmē, ka valstī nav algu pieauguma.