58% no datoru lietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā atzīst, ka izmanto nelicenzētas datorprogrammas.
Saskaņā ar pētījuma datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicenzētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.
Neskatoties uz to, ka pirātisma rādītāji 2011. gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010. gadu, pētījums liecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvijā pirātisma rādītāji ir ļoti augsti un Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicenzētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija - 53%, Lietuva - 54%, Grieķija - 61%, Rumānija - 63% un Bulgārija - 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicenzētu programmatūru izmanto 33% datoru lietotāju.
"Joprojām augstie pirātisma (jeb autortiesību objektu, tostarp datorprogrammu prettiesiskas izmantošanas) rādītāji Latvijā prasa saskaņotu rīcību gan sabiedrības izglītošanā, gan arī konkrētākās tiesībsargājošo iestāžu darbībās. Sabiedrība šādas nelegālas darbības bieži nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču ir tik dārgs, un "kā var nepaņemt, ja to ir tik viegli tehniski izdarīt..." situāciju skaidro BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.
Viņa stāsta, ka efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības neesamība dod vieglu, bet nelikumīgu ienākumu plūsmu negodīgiem lietotājiem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu godīgai konkurencei. "Pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darbavietu skaitu, samazina nodokļu ienākumus, tādēļ ar to nevar un nevajag samierināties," teic I. Veikša.
Globālajā pētījumā konstatēts, ka pirātisma līmenis jaunattīstības valstīs ir krietni augstāks nekā bagātajās Rietumu valstīs - vidēji 68% pret 24%. Jaunattīstības valstu tirgi veido pārliecinošu vairākumu programmatūras zādzību pasaulē. Pakāpeniski paplašinoties tirgum jaunattīstības valstīs, nelicenzētās programmatūras radītie zaudējumi 2011. gadā ir sasnieguši 45,6 miljardus eiro. Globālie datorprogrammatūras pirātisma rādītāji 2011. gadā ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī - 42%.
Citi pētījuma rezultāti:
- visbiežāk pirātiskās programmatūras lietotājs ir gados jauns vīrietis, kas dzīvo jaunattīstības valstīs (vairāk kā 2 reizes biežāk nekā citi, 38% pret 15%);
- lēmumu pieņēmēji uzņēmējdarbībā atzīst (2 reizes biežāk nekā citi), ka, nopērkot programmatūru vienam datoram, instalē to arī citos biroja datoros;
- visā pasaulē ir spēcīgs atbalsts intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai principā, bet pietrūkst stimula nelicenzētās programmatūras lietotājiem mainīt savus ieradumus praksē. Tikai 20% no pastāvīgiem nelicenzētās programmatūras lietotājiem stabilajos tirgos un 15% lietotāju jaunattīstības tirgos atzīst, ka risks tikt pieķertam pārkāpumā ir galvenais iemesls, kas varētu atturēt neizmantot nelicenzētu programmatūru.
Pētījuma metodika ietver situācijas izpēti 116 pasaules valstīs. Šā gada pētījumā iekļauta arī 15 000 datorlietotāju aptauja 33 valstīs, kuras kopā veido 82% no pasaules datoru tirgus.
Business Software Alliance darbojas visā pasaulē programmatūras industrijas interešu pārstāvniecībai. Starp BSA biedriem ir gandrīz 100 globālu uzņēmumu, kuri ik gadu investē miljardus dolāru dažādu programmatūras risinājumu izveidē.