Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi pilnos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2023. gadā, un tie liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās sarucis par 0,3% attiecībā pret 2022. gadu.
2023. gadā kopumā Latvijas IKP uz leju vilka galvenokārt eksports, un nepalīdzēja arī privātais patēriņš. Pagājušā gada sākumā preču eksporta apjomi krita, bet pakalpojumu eksporta apjomi visai strauji auga, turpretim gada nogalē viss bija pretēji – preču eksportā redzējām pozitīvas vēsmas, savukārt pakalpojumu eksports saruka. Salīdzinājumā ar pērnā gada nogali kritums bijis biznesa pakalpojumos un arī tranzītā, toties priecē aviotransports, kur turpinājusies izaugsme. 2023. gadā kopumā aviotransporta nozare augusi par vairāk nekā ceturto daļu.
Privātā patēriņa ceļš pērn bijis līkumots – mājsaimniecības gada lielāko daļu tēriņu mazināja, bet gada beigās, salīdzinot ar trešo ceturksni, bija redzams straujš patēriņa kāpums. Mazumtirdzniecība ceturtajā ceturksnī bija spēcīga, iedzīvotāji arī vairāk gājuši uz restorāniem – izskatās, ka arvien vairāk cilvēku sāk drošāk tērēt naudu, redzot, ka dzīves dārdzība vairs būtiski neaug, un par savu algu var atļauties nopirkt vairāk.
Investīcijas strauji kāpa pagājušā gada pēdējā ceturksnī, savu lomu spēlējot arī jaunajiem pasažieru vilcieniem. Tomēr galvenokārt kāpums investīcijās gan ceturtajā ceturksnī, gan pērn kopumā bijis, pateicoties būvniecības nozarei, kas 2023. gadā bijusi galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Lielā mērā būvniecības kāpums saistāms ar publiskajām investīcijām – Eiropas Savienības (ES) fondu projektu aktīvāku realizāciju un pabeigšanu, kā arī ar dzelzceļa Rail Baltica būvniecību.
Swedbank prognoze par IKP izaugsmi 1,4% apmērā šogad balstās uz diviem pieņēmumiem. Pirmais – privātais patēriņš turpina atkopties, pateicoties tam, ka strādājošo pirktspēja pakāpeniski atgriežas un darba tirgus pavājināšanās ir vien neliela. Otrais – investīcijas turpina samērā spēcīgi augt, kam impulsu dod ES fondu apguves paātrinājums. Pirmajam pieņēmumam par labu runā virkne datu, to vidū mājsaimniecību noskaņojuma rādītāju uzlabošanās. Savukārt otrs pieņēmums pēc nesenajām Finanšu ministrijas ES fondu apguves plānu maiņām izskatās šaubīgāks.
Iepriekšējie plāni rādīja, ka ES fondu apguve strauji augs arī šogad, tomēr jaunākie plāni iezīmē vien izdevumu saglabāšanos iepriekšējā līmenī. Vēl, protams, visu var labot straujāka ar dzelzceļu Rail Baltica saistīto projektu īstenošana, tomēr publisko investīciju bilde šobrīd izskatās mazāk optimistiska nekā iepriekš.