Polijas Sabiedrības veselības asociācijas prezidents profesors Andžejs Faļs (Andrzej Fal) forumā uzsvēra, ka cigarešu smēķēšanas dēļ arvien smagāk cieš ne vien paši indivīdi un sabiedrība kopumā, bet arī valstu budžeti. Pieaug veselības aprūpes izmaksas, cilvēki pastiprināti slimo un “izkrīt” no darba tirgus. Vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku katru gadu mirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Pie tam vairāk nekā miljons no viņiem paši nesmēķē, bet mirst no pasīvās smēķēšanas.
Smēķēšanas izraisīto slimību dēļ valstis vidēji zaudē gandrīz 2 % no IKP. Tostarp valstis ar zemiem ienākumiem vidēji zaudē 1,2 % gadā, bet valstis ar augstu ienākumu līmeni – 2,2% no IKP, pauž A. Faļs.
Vienlaikus viņš arī atzina, ka “visā Homo sapiens vēsturē nav nevienas kultūras, kas nesmēķētu vai nelietotu alkoholu. Es neesmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam pārtraukt to darīt. Tāpēc kaitējuma mazināšana ir princips, kas mūs pavadīs mūžīgi,” uzsver A. Faļs, norādot, ka pārdomāti fiskālie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu. Paaugstinot cigarešu cenas, vienlaikus ir jāveicina zemākas cenas cigarešu alternatīvām, kas rada mazāku kaitējumu.
Foruma dalībnieki norādīja, ka Eiropas Komisijas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt cigarešu lietošanu līdz 5 %. Tomēr progress pagaidām ir ļoti lēns. Laikā no 2006. līdz 2020. gadam smēķēšanas rādītāji ir samazinājušies tikai par sešiem procentpunktiem. Tostarp dažās valstīs, piemēram, Slovēnijā, smēķēšanas līmenis pat ir palielinājies.
Vislabākie panākumi ir novērojami Zviedrijā, kur smēķēšana ir samazinājusies trīs reizes ātrāk nekā ES kopumā. Tas ir noticis galvenokārt pateicoties tam, ka smēķētāji ir pārgājuši uz zelējamo tabaku jeb snusu. Šajā ziņā Zviedrija nav izņēmums. Līdzīgas tendences varēja novērot arī Jaunzēlandē un Japānā, kur pēc karsējamās tabakas izstrādājumu parādīšanās smēķēšanas izplatības rādītāji strauji samazinājās (attiecīgi par pusi un trešdaļu).
Akcīzes nodoklis dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem ir jāpiemēro atkarībā no to kaitīguma pakāpes. Tostarp cigaretēm, kā kaitīgākajam tabakas un nikotīna produktam, būtu jāpiemēro visaugstākais akcīzes nodoklis.
Austrālijas Tabakas kaitējuma mazināšanas asociācijas dibinātājs Dr. Kolins Mendelsons (Colin Mendelsohn) norādīja, ka smēķēšanas alternatīvām, piemēram, veipiem un nikotīna spilventiņiem, ir jābūt lētākiem un pieejamākiem nekā cigaretēm, jo valstu pieredze liecina, ka šie produkti var ievērojami samazināt smēķēšanas apmērus un vēža saslimšanas riskus.
“Apgrūtināt smēķēšanas atmešanu, mākslīgi sadārdzinot jaunos produktus vai padarot alternatīvas tik nepievilcīgus, ka neviens nevēlas tās lietot, nav risinājums,” pauž Dublinas Prioritārās ārstniecības klīnikas medicīnas direktors Dr. Garets Makgoverns (Garett McGovern)
Savukārt tabakas politikas eksperts Klaivs Beitss (Clive Bates), komentējot situāciju Eiropas Savienībā, atzīst, ja ES patiešām ir ieinteresēta cīņā pret vēzi, tomēr tai aktīvāk būtu jācīnās tieši pret cigarešu smēķēšanu. “Tas nozīmē, ka ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai palīdzētu cilvēkiem atmest smēķēšanu, tostarp veipi, nikotīna spilventiņi, karsējamā tabaka un snuss. Šobrīd ES iestādes pārāk daudz enerģijas tērē, cenzdamās ierobežot šo jauno produktu pieejamību cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu,” norāda K. Beitss.
Globālais nikotīna forums (GFN) ir vienīgā ikgadējā starptautiskā konference, kura fokusējas uz drošāku nikotīna produktu lietošanu, kas varētu palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu. Jaunu nikotīna produktu straujā izplatība ir radījusi vairākus sarežģītus zinātniskus jautājumus par to drošību, lietošanu, ietekmi uz smēķēšanu un cigarešu lietošanas atmešanu. Šie jaunie produkti rada jaunus izaicinājumus valdībām, kurām ir jācenšas saprast, kāda veida politika un regulējums tiem būtu vispiemērotākais. Globālais nikotīna forums notiek katru gadu kopš 2014. gada.