Viens no strīdīgākajiem punktiem jaunajā nodokļu reformā ir sociālo iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī par 1%, valdībai atsakoties par 1% paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Daudzi Dienas aptaujātie ekonomisti šo lēmumu dēvē par ačgārnu, norādot, ka darbaspēka nodokļu sloga samazinājuma kompensēšanai PVN paaugstināšana būtu daudz pareizāks solis. Eksperti apgalvo, ka šādu valdības nostāju izskaidrot ar ekonomisko loģiku un racionāliem argumentiem ir grūti.
Tiesa gan, ir arī atšķirīgs viedoklis. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja ekonomiste Inna Šteinbuka uzskata, ka terminēti (uz trim gadiem) samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī "nav nekāda traģēdija". Viņasprāt, PVN nepaaugstināšana Latvijai dos konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Igauniju, kur 2025. gadā PVN pieaugs līdz 24%, savukārt Latvijā likme ir 21%.
Tomēr I. Šteinbuka domā, ka pēc trim gadiem, kad iemaksas pensiju otrajā līmenī atgriezīsies pašreizējā apmērā, PVN būs jāpaaugstina un no tā izvairīties Latvija nevarēs. Līdz ar to var teikt, ka valdība PVN paaugstināšanu ir atlikusi uz trim gadiem, norāda ekonomiste.
Politiskā loģika
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka valdības izvēlētajai rīcībai ir ļoti daudz politiski attaisnojamu un saprotamu argumentu. Vispirms jau tas, ka iemaksu samazinājums pensiju otrajā līmenī pašlaik strādājošos neskar nekādā mērā. Tam ietekme būs kaut kad nākotnē, par ko daudzi cilvēki šobrīd vispār nedomā. Politologa ieskatā par to, ka daudzi patlaban strādājošie Latvijas iedzīvotāji īpaši nedomā par savu labklājību vecumdienās, liecina lielais ēnu ekonomikas apjoms un it īpaši aplokšņu algu izplatība. Ja cilvēkus ārkārtīgi satrauktu nākotnes pensijas lielums, aplokšņu algu izplatība būtu daudz mazāka, uzskata politologs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 19. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40