Nav karstie jautājumi
Zaļo ideju ienākšana politiķu darba kārtībā vēsturiski aizsākusies pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Pirmā politiskā partija, kas veidojusies ar mērķi risināt vides jautājumus, dibināta 1972. gadā Austrālijā. Tās pamatuzdevums bija cīnīties pret meža izciršanu un pret dambja izbūvi, kas kaitētu Pedera ezeram. Lai arī vēlēšanās partija saņēma tikai 3% atbalstu, tas bijis impulss zaļo partiju izveidei visā pasaulē. Tiesa, katrā valstī ar atšķirīgu izpratni par to, kas ir būtiskākie vides jautājumi.
Politiskā dienaskārtība liecina, ka vides jautājumi aizvien vēl ir visai reti sastopami būtiskāko risināmo jautājumu sarakstos
Somija vēsturiski bijusi pirmā, kurai 1995. gadā zaļā partija veidojusi daļu no valdības, savukārt Latvija tiek daudzināta kā pirmā valsts, par kuras premjeru savulaik 2004. gadā kļuva Indulis Emsis, bet vēlāk par prezidentu kļuva Raimonds Vējonis – abi pārstāvēja zaļo partiju. Lai arī vēsturē Latvija atstājusi savu vārdu zaļo partiju hronikās, tomēr šī brīža politiskā dienaskārtība liecina, ka vides jautājumi aizvien vēl ir visai reti sastopami būtiskāko risināmo jautājumu sarakstos. Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 93% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dabas aizsardzība ir svarīga, un 70% domā, ka valdība nedara pietiekami, lai saglabātu dabu.
Kā norāda Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa, vides un dabas jautājumi politisko partiju darba kārtībā reti ieņēmuši augstu vietu, ja vien tās nerodas kādu interešu sadures krustpunktā: "Par vidi un dabu sabiedrībā joprojām ļoti bieži domā kā par kādu no visas pārējās cilvēku darbības atrautu tēmu, par kuru jārūpējas "dabas draugiem": dabas un vides jautājumu eksperti, pētnieki, zinātnieki, protams, strādā padziļināti ar šīm tēmām, un tas ir mūsu darbs, kas visiem nav jādara, taču daba un vide ir mūsu kopīgā lieta, mūsu kopīgās mājas, kas attiecas pilnīgi uz visiem."
Fonda jaunradītā iniciatīva Zaļais barometrs piedāvā partijām rīcības punktus, lai risinātu aktuālos jautājumus vides un dabas jomā Latvijā un nodrošinātu ilgtspējas principa patiesu iedzīvināšanu Latvijas attīstībā. Priekšlikumi 12 darbības punktos iekļauj jautājumus par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, dabas daudzveidību, pesticīdu lietošanu, mežu saudzēšanu, zaļo infrastruktūru, veselīgu ūdeņu ekosistēmām, klimata pārmaiņām, dabas resursu izmantošanu.
Politiķi var izdarīt daudz, lai mūsu valsts kļūtu patiesi zaļa, tam ir nepieciešama politiskā griba un konkrēti mērķi
"Latviju bieži dēvē par zaļu valsti, tāpat plaši tiek piesaukta ilgtspējīga attīstība. Līdz patiesi zaļai un ilgtspējīgai valstij vēl ejams tāls ceļš. Politiķi var izdarīt daudz, lai mūsu valsts kļūtu patiesi zaļa, tam ir nepieciešama politiskā griba un konkrēti mērķi. Tāpēc esam sagatavojuši ieteikumus, ko Latvijā varam darīt, lai nākamajām paaudzēm atstātu ne mazāk resursu, kā saņēmām no iepriekšējām. Mēs negribam dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina," saka Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska. "Latvijas Dabas fonda Zaļais barometrs pirmām kārtām ir mūsu ideālais politisko uzdevumu un rīcības punktu saraksts. Esam to nosūtījuši politiskajām partijām un aicinām tās uz tikšanos klātienē, lai apspriestu šos punktus. Arī partiju atsaucība vai neatsaucība būs rādītājs, kāda ir šīs partijas attieksme pret vides un dabas tēmām." Partijas "zaļums" tiks vērtēts ne tikai pēc vārdiem, bet arī pēc līdzšinējiem darbiem, par to regulāri ziņojot sabiedrībai tiešsaistes vietnē www.ldf.lv un fonda Facebook lapā.
Jāpieprasa zaļāki lēmumi
Sabiedrības spiediens uz politisko lēmumu var tikt pausts daudzveidīgi – sākot ar miermīlīgu, bet neatlaidīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un beidzot ar tā saucamo "kokā sēdēšanu", okupējot apdraudēto teritoriju vai objektu un nepametot to ne uz mirkli (tā, piemēram, kāda protestētāja pavadīja 738 dienas Kalifornijas mežos, sargājot hektāru plašu meža taku). Pasaulē zaļie aktīvisti visbiežāk pašreiz iestājas par jautājumiem, kas skar klimata pārmaiņas, ģenētiski modificētus organismus un mežu izciršanu. Latvijā biežāk vērojamas rūpes par dzīvnieku labturību un pret mežu un koku izciršanu. Viena no iespējām, ja sasāpējis kāds vides jautājums, ir vērsties ar konkrēto jomu saistītā organizācijā, kura var palīdzēt un atbalstīt ceļā uz politisko lēmumu durvīm.
Lai veicinātu sabiedrības pilsonisko iesaisti zaļo problēmjautājumu iekļaušanā un reālā risināšanā politiskajā darba kārtībā, Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa iesaka neklusēt, ja ir samilzis kāds jautājums: "Mēs varam veidot politisko pieprasījumu – parādīt partijām, ka mums ir svarīgi, lai zaļie jautājumi tiktu ņemti vērā. Ja mēs esam meža vai zemes īpašnieki, jau varam pavisam konkrēti gādāt par dabas vērtībām savā īpašumā. Tāpat cilvēki var meklēt kādas vietējās vai nacionālās nevalstiskās organizācijas, ar kuru palīdzību risināt konkrētus jautājumus savā apkaimē. Aicinām paskatīties uz dabu uzmanīgāk, atbildīgāk – sākot jau ar to, ka, dodoties dabā, ievērot tai draudzīgu uzvedību, nepiemēslot un neizmantot dabu kā produktu vai tikai fonu skaistām bildēm. Tas ir tas, ko mēs katrs varam izdarīt ikdienā."
No malas neredzams darbs
LDF pārstāvji ir gājuši ar priekšlikumiem, daudz runājuši sapulcēs, taču lielākoties tas bijis neredzams darbs gaiteņos un sanāksmju telpās. "Vienmēr esam atsaukušies cilvēkiem, kuri vēlas risināt kādus problēmjautājumus savā apkaimē, palīdzot vai nu ar padomu, vai konkrētu iesaisti," par fonda līdzdalību likumdošanas izvērtēšanas un apspriešanas procesos stāsta Liene. "Mūsu mērķis tuvākajam un arī tālākam laikam ir mainīt priekšstatu par to, ka dabas aizsardzība nozīmē aizliegumus – sēta apkārt un neko nedrīkst darīt. Mēs gribam rādīt, ka dabas aizsardzība un saimniekošana ir savstarpēji cieši saistītas, neizslēdz viena otru un var viena otru atbalstīt. Ar Zaļo barometru vēlamies uzsvērt – dabas aizsardzība un saglabāšana, rūpes par vidi nav nekas tāds, kas ir atrauts no ekonomikas, politikas un cilvēku dzīves kopumā. Aicinām savas darbības pamatā likt ilgtspējas principu: plānojot, nospraužot mērķus un uzdevumus, jāņem vērā, kā šīs darbības ietekmē resursu izmantošanu, un jācenšas rīkoties tā, lai nākamajām paaudzēm atstātu tikpat resursu, cik saņēmām no iepriekšējām."
Pēdējā desmitgadē ik gadu pasaulē tiek noslepkavots vairāk nekā 100 vides aktīvistu, tostarp žurnālistu, kas cīnījušies par dažādiem vides jautājumiem
Palīgi zaļākai iniciatīvai
Viena no organizācijām Latvijā, kur var atrast padomu un pat palīgus, ir biedrība Zemes draugi. Pašreiz projekta Ilgtspējas skola ietvaros biedrība aicina sabiedrību aktīvi iestāties pret vietējām vides problēmām un tās darīt zināmas plašāk, kā arī rosināt šo problēmu risināšanu, aicinot ziņot par pārkāpumiem, kas saistīti ar vides apdraudējumu Latvijā.
Biedrība palīdz īstenot sabiedriskās apspriedes, piesaistot tēmu ekspertus, lai veicinātu visu iesaistīto pušu līdzdalību un kopīgu risinājumu meklēšanu. Tā pašreiz grupa Zaļie advokāti kopā ar vietējo iedzīvotāju iniciatīvu Vangažu vides vērotāji cenšas veicināt pārredzamu un sabiedrību iesaistošu procesu gaisa kvalitātes nodrošināšanai Vangažos un to apkaimē, ko pašreiz negatīvi ietekmē uzņēmuma Vangažu nafta darbība.
ANO Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Džons Knokss norāda, ka vides cilvēktiesību aizstāvji ir pelnījuši ne mazāku aizsardzību kā citu cilvēktiesību aizstāvji. Skaudra statistika liecina, ka pēdējā desmitgadē ik gadu pasaulē tiek noslepkavots vairāk nekā 100 vides aktīvistu, tostarp žurnālistu, kas cīnījušies par tīrāku vidi, godīgāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību, mežu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un citām vides "sāpēm".
Jazups
nesapratu
Pietach Krustingkh