Kas ir projekts Food Pick-up Point? Un kā tas radās?
Food Pick-up Point ir kopienas ledusskapju iniciatīva, kuros cilvēki bez maksas var apmainīties, paņemt vai atstāt lieko pārtiku. Mūsu projekta mērķis un ideja ir samazināt ēdiena izšķērdēšanu Latvijā. Projektā darbojamies piecas skolnieces starptautiskās programmas Future Heroes ietvaros, kas ir izaugsmes programma meitenēm, lai attīstītu savas individuālās prasmes un līderību.
Ideja ierīkot kopienas ledusskapjus radās diezgan spontāni. Programmas Future Heroes ietvaros vajadzēja izdomāt kādu iniciatīvu, kas būtu nozīmīga pasaules kontekstā un kas radītu pozitīvu iespaidu uz nākotni. Zināju, ka šādi kopienas skapji, kuros arī var apmainīties vai ievietot lieko pārtiku, ir, piemēram, Anglijā, ieminējos par to savai darba grupai. Mums šī ideja likās interesanta, jo Latvijā līdz šim šādi ledusskapji bija izvietoti tikai Rīgā Kaņepes kultūras centrā un Cēsīs. Tā nu izlēmām, ka arī mēs veidosim šāda veida projektu.
Kādi noteikumi jāievēro, ja vēlamies ievietot savu pārtiku kādā no ledusskapjiem?
Uz katra no ledusskapjiem esam izvietojušas tādu kā noteikumu lapu, ar kuriem ir jāiepazīstas, pirms pārtikas produkti tiek ielikti ledusskapī. Nosacījumi ir ļoti vienkārši. Mēs lūdzam ledusskapī neievietot, piemēram, atvērtus konservus, dzērienus vai piena produktus, jebko, kas ir bijis iepriekš atvērts. Aicinām arī cilvēkus bez nepieciešamības ar rokām neaiztikt jau iepriekš ievietotos produktus. Pirms pārtikas produktu ievietošanas vai izņemšanas aicinām ikvienu pārliecināties par tā kvalitāti, jo mums nav iespējas visu laiku pārbaudīt, kas tiek un kas netiek ielikts ledusskapī. Mēs nevaram arī uzņemties atbildību par produktu kvalitāti un to drošību, tāpēc katram pašam, kas kaut ko ievieto vai paņem no ledusskapja, ir jāizvērtē tā kvalitāte.
Šobrīd kopienas ledusskapji ir izvietoti Ķekavā un Jelgavā. Kāda ir cilvēku atsaucība?
Jā, patlaban mūsu projekta ietvaros ir izvietoti divi ledusskapji. Viens atrodas pie Doles–Ķekavas luteriskās baznīcas, bet otru nesen atklājām Jelgavā pie Zemgales reģionālās brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Atsaucība jau no paša sākuma ir ļoti liela. Ja kādiem no pārtikas produktiem, kas tiek ielikti ledusskapī, drīzumā beidzas derīguma termiņš un tie netiek paņemti, tos labprāt savu ēdienu pagatavošanā izmanto Ķekavas zupas virtuve. Līdz šim viss ir noritējis veiksmīgi. Nav bijuši arī nekādi atgadījumi, ka cilvēki būtu ielikuši kaut ko tādu, kas vispār nebūtu lietojams vai neatbilstu mūsu noteikumiem.
Lai arī projekts savu darbību sācis samērā nesen, esam atraduši arī sadarbības partnerus. Mūsu atbalstītāji ir kaņepju saimniecība Obelisk Farm un zemnieku saimniecība Labas saknes, kas arī piekritušas katru mēnesi mūsu ledusskapjos ievietot savus produktus, lai atbalstītu mūsu iniciatīvu. Ja ir kādi uzņēmumi, kas arī vēlētos iesaistīties šajā projektā, tie droši var mums rakstīt, nosūtot ziņu Facebook kontam Food Pick-up Point, vai pēc tā paša lietotājvārda var mūs atrast arī Instagram. Ledusskapjus sagādājam mēs, nodrošinām arī visu nepieciešamo informāciju, uzlīmes, plakātus. Šobrīd nākotnes plānos kopienas ledusskapjus ir izvietot Valmierā, Ludzā un Liepājā, bet pagaidām tas viss vēl ir izstrādes procesā. Taču jāteic, ka jūtam cilvēku atsaucību un atbalstu. Ir cilvēki, kas mums paši raksta un jautā, kā var palīdzēt un ko darīt, lai projekts veiksmīgi turpinātos un augtu plašumā.
Ar kādām grūtībām esat saskārušās, sākot strādāt pie šī projekta?
Nav bijis vienkārši iedziļināties un atbilst visiem Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumiem, jo, lai projekts darbotos, mums nākas pieturēties pie diezgan stingriem standartiem. Visi ledusskapji ir jāiztestē, jāizveido plāns, kas par ko rūpēsies, kāda organizācija, kurš būs atbildīgais. Jāiziet dažādas pārbaudes – tas viss nebūt nav vienkārši. Tas sagādā gan mums daudz pūļu, gan mūsu mentorei, jo neviena no mums šobrīd nav pilngadīga, tāpēc lielu atbalstu mums sniedz mūsu mentore. Šis projekts prasa lielu atbildību, arī komunikāciju ar cilvēkiem. Ikdienā jāatbild uz daudziem e-pastiem, jāveido preses relīzes. Esam izveidojušas arī podkāstu, ko var noklausīties Spotify platformā. Visas šīs intervijas, publicitāte man ir kaut kas jauns, tāpēc daudz kas ir jāmācās, bet uzskatu, ka man šī ir brīnišķīga pieredze.
Kā vērtē savu vienaudžu zināšanas par to, kā dzīvot dabai draudzīgāk?
Manuprāt, atbildīgākie un zinošākie cilvēki šajos jautājumos ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Taču tas ir atkarīgs no katra cilvēka, no viņa izglītības līmeņa un interesēm. Mana vecuma jauniešu vidū ir ļoti atbildīgi jaunieši, kas iesaistās dažādās zero waste programmās, atbalsta vietējos tirgotājus, bet ir arī tādi, kuri ne par ko neinteresējas un neko negrib darīt. Pati cenšos daudz staigāt kājām, lai nebūtu jāizmanto transports. Savu iespēju robežās ģimenē šķirojam atkritumus. Cenšos nelietot plastmasu. Man ir iegādāta ūdens pudele, kuru uzpildu, lai nebūtu regulāri jāpērk ūdens plastmasas pudelēs. Tie ir tādi nelieli soļi, ko veicu, jo kā pusaudze nevaru gāzt kalnus, bet, manuprāt, ikvienam jāsāk ar mazām lietām.