Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +2 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Staltbrieži ļaujas mīlestībai, kad gaisma jau izslēgta. Mednieki īgni

Viņš iet rēkdams, koku zarus lauzdams. Viņa baurošana ir tik iespaidīga, ka iztālēm nezinātāja ausīm liekas, ka šī dobjā skaņa nāk vismaz no dusmīga lāča rīkles, ja ne no vēl baisāka zvēra. Viņš ir ļoti smirdīgs. Un cenšas būt vēl vairāk. Skaistā vārda nēsātāja staltbrieža vēdera spalvas visas saķepušas, jo viņš ar nodomu tās vairākkārt apčurājis, tā ceļot pašapziņu un vilinot briežu mātītes uz riesta vietu. Ragotā galva ir pārkarsusi — acu priekšā tikai briežu govis. Kopš baura sākuma — nedēļu vai divas — viņš nav ēdis. Uz ragiem, muguras tam ieķēries svaigi nolauzts zars. "Jā, reizēm staltbriedis nāk kā eglīte ar lapainu, skujainu zaru uz ragiem," nosmejas Slīteres Nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja. Pēdējās nedēļās pilnā sparā iet vaļā briežu riests jeb baurs. Kontrastam jāpiebilst — citkārt staltbriedis ir ļoti kluss un piesardzīgs.

Latvijas meži un laukmales piebaurotas, taču brieži gaida vēl vēsāku laiku, tad riests vedīsies labāk. Staltbriežu pētnieks Gunārs Skriba par pašreizējiem apstākļiem staltbriežu riestam nosaka — neteiktu, ka šis ir labākais riests. "Pārāk silts septembris ir bijis. Buļļiem vajag lielāku aukstumu, salnas, tad viņiem labāk attīstās auglības dziedzeri," pētnieks skaidro. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš no medniekiem saņēmis ziņas, ka riesta laiks pamazām pārcēlies — sākoties, kad jau ir tumsa, nevis krēsla. Mednieki, protams, nelaimīgi, jo tumsā medīt nevar. Brieži kļuvuši ne viltīgāki, vairāk — piesardzīgāki. Kādēļ viņi mīlestībai ļaujas, kad jau debesis pavisam izslēgušas gaismu, pētnieki skaidro ar to, ka gaisotne mežā pēdējo gadu desmitu laikā kļuvusi arvien nemierīgāka — brieži jūtas traucēti, jo mežā ir daudz sēņotāju, ogotāju. Arī paši mednieki jau ap pieciem vakarā nereti ar plinti pār plecu ierodas viņus meklēt.

Veselība ragos

Staltbriežu riests sākas septembra sākumā, pirmie riestu sāk vecākie, spēcīgākie buļļi, tad to turpina jaunākie. Tiesa, jau augustā staltbriežu buļļi ar kājām izkasa un aizņem riesta bedres. Tās nereti ir mitras vietas, kur buļļi kā dubļu vannās vārtās, urinē, tā "iesmaržinoties". Arī ošņājas, pārbaudot, vai kāds sāncensis nav slepus tajā iekāpis. Uz riestu no apkaimes tiek sasauktas buļļu govis. Riesta laikā staltbriežu buļļi var zaudēt pat vairākus desmitus kilogramu svara, jo riests prasa daudz enerģijas — brieži ir satraukti un uzbudināti.

Pirms riesta briežu govis parasti uzturas kopā baros — ar radiniecēm audzina pavasarī dzimušos teļus. Vecākie briežu buļļi ir vientuļnieki, bet jaunie pārvietojas vecpuišu baros. Riestam nepieciešams vai nu rets mežs, vai klajums mežā, laukmale, kur jau ir nopļauts un neviens netraucē. Der arī retāka koku audze. Šāds laukums, kurā bullis, saucot un izdalot smārdu, sapulcēs briežu govis, varētu būt vismaz dažus hektārus plašs.

Harēmam briedis izvēlas, piemēram, trīs, piecas vai vairāk mātīšu tās aplenc un rūpīgi sargā no sāncenšu tuvošanās. Briežu govju acīs tēviņu pievilcība slēpjas viņu ragos — kuram varenāki, simetriskāki. Jo īpaši to simetrija atspoguļo dzīvnieka fizisko kondīciju, veselīgumu. Ragi gan ir vairāk rituāls ierocis, tie nav domāti sāncenšu savainošanai, tikai grūstīšanai. Cīņas notiek, ja svešinieks ienācis riesta teritorijā. Reti, bet cīņas mēdz beigties ar nāvējošiem savainojumiem. "Staltbriedim ragi samērā maz palīdz aizsargāties pret ienaidniekiem — plēsējiem. Ragu forma ir radīta, lai pēc iespējas mazāk būtu letālu iznākumu, tie ir žuburaini. Lai varētu grūstīties," skaidro J.Ozoliņš.

Briesmas sajūt sievas


Nevis ar riestu pārņemtais briežu bullis, bet gan diezgan mierpilnā briežu govs ir tā, kura mežā parasti pamana aizdomīgas kustības un trokšņus. Tie varētu būt, piemēram, mednieki. "Pietiek ar to, ka vienu vakaru govs ir sabaidīta, nākamajā viņa vairs nenāks ārā riesta pļaviņā. Tādā veidā viņa bulli aizvilinās prom no pļaviņas uz citu vietu," skaidro G.Skriba.

Plēsēji gan staltbriežu riesta laikā neuzdarbojoties tik ļoti kā citkārt. Staltbrieži var uzelpot, jo, kamēr viņi riesto, vilku bari nav "noformējušies" pietiekami spēcīgi, jaunajiem vilcēniem vēl trūkst iemaņu. Tomēr sliktā ziņa ir tā, ka pēc riesta, kad staltbriežu buļļi ir riestojot novārguši, vilki mēdz tiem uzglūnēt. Tas notiek, ja vilku apkaimē ir daudz. J.Ozoliņš saka — citkārt par vilku upuriem kļūst briežu govis vai teļi.

Briežu mazuļi dzimst pavasarī. Tad no briežu mātēm visa uzmanība veltīta mazulim — tā kā parasti dzimst tikai viens, tas jāsargā kā acu gaisma. Tādēļ arī, visticamāk, jaunos teļus uzrauga viss briežu govju bars.

***

Cīņas

Vājākie staltbriežu buļļi cīņās pret buļļiem ar varenu žuburu rotu neiesaistīsies. Vārgākie dzīvnieki netiek pie pēcnācēju radīšanas vai tiem tiek jaunākas mātītes.

Ja pretim stājas līdzvērtīgi buļļi, cīņa var būt ilga un pat nežēlīga.

Mēdz gadīties, ka cīņās pretinieku ragi saāķējušies kopā un brieži nespēj atsvabināties, tādēļ mirst bada nāvē vai no plēsēju zobiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena