Pozitīvi vērtējams, ka pieaugums vērojams gandrīz visās preču grupās. Visbūtiskāk, proti, vairāk nekā trešdaļu no kopējā preču eksporta kāpuma, nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības produkti kā, piemēram, alkoholiskie dzērieni (te gan lielākoties reeksports – preces tiek ievestas Latvijā, lai tālāk eksportētu) un piena produkti. Nozīmīgs pieaugums bija arī metālu, koka un tā izstrādājumu, mehānismu un iekārtu, kā arī ķīmiskās rūpniecības eksportā.
Latvijas ekonomikai augot, palielinājies ir mūsu pieprasījums pēc ārvalstu precēm, kas kopā ar cenu pieaugumu importa vērtību pērn ir audzējis par 14.5%. Līdzīgi kā eksportā arī importa pusē vērtības pieaugums izskatās ļoti plašs, bet visbūtiskāk kopējo importa kāpumu palīdzēja nodrošināt pārtikas un lauksaimniecības produktu, mehānismu un iekārtu, kā arī naftas produktu imports. Pārtikas pusē atkal ievērojami izcēlās dzērieni – liela daļa caur Latviju tika vesti uz Krieviju. Naftas produktu importa vērtības kāpuma galvenais dzinulis bija cenas. Savukārt mehānismu un iekārtu imports, iespējams, atspoguļo investīciju aktivitāti. Papildus jau minētajam, importu uz augšu pavilka arī lidmašīnu iegāde.
Gaidāms, ka šogad izaugsme tirdzniecības partnervalstīs būs līdzvērtīga pērnā gada sniegumam un ārējā pieprasījuma kāpums būs noturīgs, radot priekšnoteikumus aizvien spējam eksporta pieaugumam. Tomēr pērnā gada rezultātu sasniegt būs grūti, ņemot vērā augsto jaudu noslodzi, algu kāpumu un iepriekšējo gadu zemo investīciju apjomu. Vien audzējot konkurētspējas muskuļus, ar ko palielināt tirgus daļas, varēsim atkārtot un pārspēt pērn augsti uzstādīto latiņu.