Vai Latvijā vispār pastāv reģionālā politika finanšu pakalpojumu pieejamības jomā?
Kopumā varam teikt, ka tādas nav. Nav gandrīz nekādu ieguldījumu un iniciatīvu no valsts pārvaldes puses, lai reģionālā attīstība notiktu šajā virzienā. Tāpēc arī finanšu pakalpojumi beidzas galvaspilsētā. Pats pavadu daudz laika laukos, tāpēc redzu no ikdienas praktiskās puses, kā ir ar finanšu pakalpojumiem reģionos. Tie ir ļoti minimāli.
Kas ir tās galvenās problēmas, kas laukos rodas šīs reģionālās politikas trūkuma dēļ?
Viena lieta ir nepietiekama izpratne par naudas nozīmi un vērtību ilgtermiņā, nevis tikai patēriņa ziņā. Cilvēki netiek mudināti domāt par naudu un plānot savas finanses vismaz pusgada vai gada griezumā. Ļoti daudziem nav izveidojušies naudas plānošanas ieradumi ilgākam termiņam uz priekšu. Ja finanšu pakalpojumu pieejamība ir zema, tad nav pamata veidoties arī atbilstošai domāšanai, kas mudinātu plānot ilgākā termiņā uz priekšu.
No vienas puses, ir nepieciešams iegādāties noteiktas preces un pakalpojumus, bet cilvēks saprot, ka nepieciešamie naudas līdzekļi šobrīd nav pieejami. Šādā situācijā viņš praktiskā veidā tiks mudināts plānot nepieciešamos pirkumus, ja tikai būs pieejami atbilstoši finanšu pakalpojumi, kas viņam visu iecerēto ļaus noteiktā laika posmā īstenot.
Kā mainīt esošo situāciju un palielināt konkurenci reģionos?
Pamatvirziens ir mudināt finanšu pakalpojumu sniedzējus aktīvāk izvērst reģionālo darbību, un veicināt konkurenci nozarē – paplašinot jauniem finanšu pakalpojumu sniedzējiem iespējas, nodrošināt naudas pieejamību ārpus Rīgas.
Ir jāpaaugstina konkurence, kas ļautu samazināt un veicinātu iespēju cilvēkiem labāk plānot savu naudas plūsmu, iegādājoties preces un pakalpojumus. Cilvēkiem, kas prot plānot savu naudas plūsmu, kredītiestādes var palīdzēt ievērojami uzlabot savu dzīves kvalitāti.
Latvijā šobrīd salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir augstas procentu likmes. Kāpēc riski Latvijā šobrīd tiek vērtēti tik augstu?
Procentu likmes parāda, ka Latvijā acīmredzot ir augsta regulācija un salīdzinoši zema konkurence, jo tieši konkurence mazinātu procentu likmes. Atbilstošs rādītājs būtu 2-4%. Šāds finansējums būtu pieejams cilvēkiem un veicinātu arī naudas plānošanu iedzīvotāju vidū. Domāju, ka cilvēki būtu pietiekoši maksātspējīgi, ja vien viņiem nauda būtu pieejama par atbilstošu cenu un līdz ar to tiktu dota iespēja apzinīgi plānot nākotnes naudas plūsmu un nākotnes pirkumus, piemēram, gada periodā uz priekšu.
Tiek runāts, ka reģionos ir nepieciešams noturēt cilvēkus, jāpiesaista speciālisti un jaunās ģimenes. Bet kolīdz ir runa par mājokļa būvniecību vai iegādi laukos, kredītu būtībā nav iespējams saņemt. Pašas pašvaldības vietām jau ir uzsākušas mājokļu būvniecību jauno speciālistu piesaistīšanai!
Jā, ir daudz jautājumu – par pirmo iemaksu 10-20%, par nodrošinājumu. Jāņem vērā, ka tirgus spēlētājiem piemērotās prasības ierobežo cilvēku iespējas ātri saņemt izdevīgu kredītu. Jāveicina “garās naudas” pieejamība – aizdevumi uz ilgākiem periodiem, tas veicinās kopējo likmju samazināšanos. Ilgtermiņa aizdevumi vienmēr būs lētāki par īstermiņa, likmes būs ievērojami zemākas. Tāpat jāveido sadarbības modelis ar pašvaldībām par cilvēku izglītošanu naudas plānošanas jomā, kas arī veicinās kredītu pieejamību reģionos.
Kāda šobrīd ir situācija citur Eiropā?
Man nesen bija tikšanās ar vienu norvēģu uzņēmēju. Viņš uzsvēra, ka Norvēģijā šobrīd vispār ir ļoti sarežģīti iegūt jebkādu aizdevumu. Finanšu institūciju vidū pastāv maza konkurence un jaunu licenču pieejamība ir ļoti ierobežota. Tāpēc veidojas augošs pieprasījums pēc licencētiem vidējā posma tirgus spēlētājiem, kuri piedāvātu viena vai divu gadu kreditēšanas instrumentus 2-5 tūkstošu eiro apmērā, kas ļautu finansēt preču un pakalpojumu iegādi.
Līdzīgi arī Latvijā ir ļoti maz tirgus dalībnieku, kas nodrošinātu cilvēkiem pieejamus, ātrus un elastīgus finanšu pakalpojumus. Ja šis tirgus segments Latvijā attīstītos, iedzīvotājiem būtu pieejamāka vidēja termiņa (divi līdz pieci gadi) nauda par pieejamām procentu likmēm. Ir jūtams, ka arī komercbankas mēģina šajā segmentā ielauzties, tomēr likmes ir salīdzinoši augstas (7%-10%). Cilvēkiem preču un pakalpojumu iegādei neinteresē 100 tūkstošu eiro aizņēmums, viņiem visbiežāk ir nepieciešams 2-5 tūkstošu eiro kredīts uz pāris gadiem ar 2-4% likmi.
Kādi Latvijā ir šie vidējie tirgus spēlētāji?
Piemēram, DelfinGroup ir visai veiksmīgs biznesa modelis, kas ierindojas šajā vidējā tirgus spēlētāja nišā starp bankām un nebanku kreditētājiem. Uzņēmumam ir plašs lombardu tīkls gan pilsētās, gan lauku reģionos – līdz ar to DelfinGroup ir viegli pieejams lauku iedzīvotājiem, kuriem ir svarīga klātienes komunikācija. Tāpat vienuviet tiek piedāvātas gan preces, gan finanšu pakalpojumi to iegādei. Pie tam, piedāvātais finansējums nav īstermiņa, bet vidēja termiņa un līdz ar to procentu likmes ir būtiski zemākas. Uzskatu, ka DelfinGroup ir spēlētājs, kas darbojas ļoti perspektīvā nišā un ar pareizo pieeju.
Ja salīdzina lombardus Latvijā un ārvalstīs, vai tie atšķiras jeb visur ir kopumā vienādi?
Kopumā lombardi visur ir vienādi. Jānorāda gan, ka DelfinGroup ir spējuši mainīt klasisko lombardu atmosfēru ar to, ka savos lombardos vienlīdz uzsver gan preču pieņemšanas iespēju, gan arī preču pārdošanu. Te vairāk ir veikala sajūta. Cilvēki vienlīdz aktīvi preces gan nes uz lombardu, lai saņemtu pretī naudu, gan arī nāk, lai tās iegādātos. Paralēli uz vietas tiek piedāvāts arī izdevīgas finansējuma iespējas.
Vai nākotnē visas finanses pāries uz internetu un klātienes pakalpojumi, ieskaitot, bankomātus, pazudīs?
Bankomāti pazudīs aptuveni nākamo desmit gadu laikā. Ļoti daudzus norēķinus nākotnē veiksim ar viedtālruņiem. Jau šobrīd liela ažiotāža ir ap kriptovalūtām, parādās elektroniskie maki, bet tie vēl ir tikai attīstības sākumā. Uzskatu, ka kriptovalūta kļūs pilnībā funkcionāla un mēs ar to ērti varēsim norēķināties par precēm un pakalpojumiem tikai tajā brīdī, kad cilvēki savu nākotnes pensiju sāks uzkrāt šajās kriptovalūtās. Kad beigu "garā nauda", kuru mēs uzkrājam, tiks izteikta kriptovalūtās. Kad notiks šī tehniskā pārmaiņa, mēs būsim gatavi saņemt pensiju kriptovalūtas vienībās. Tas varētu notikt pēc kādiem 40 gadiem.
Fiziskā nauda tuvākajā laikā nekur nepazudīs. Protams, ka arvien vairāk norēķinu tiks veikti elektroniski – ar norēķinu kartēm, mobilajiem telefoniem un internetbankās. Attīstās arī jaunas maksājumu un ieguldījumu platformas (piemēram, pūļa finansējuma vietnes), kur visi darījumi notiek attālināti.
Cik ilgi vēl vispār varētu pastāvēt skaidrā nauda?
Vēl aptuveni 40 gadus, kamēr vēl būs tā paaudze, kurai ir nepieciešams fiziski makā sajust skaidru naudu. Lai arī kāda būtu pretestība, ilgtermiņā mēs tomēr nonāksim pie elektroniskas naudas un pie kriptovalūtām. Cilvēkiem jau nav nepieciešama nauda. Viņiem ir nepieciešams samaksāt par precēm un pakalpojumiem. Tikai tāpēc veidojas pieprasījums pēc naudas, lai ar tās starpniecību apmierinātu savas vajadzības.
Ņemot vērā pārmaiņas, kas šobrīd notiek finanšu sistēmā, cik droši vispār varam justies par savām vecumdienām?
Visa pamatā ir spēja plānot savu naudu, savus ienākumus. Ir svarīgi vismaz 10% no saviem ienākumiem novirzīt nākotnes ilgtermiņa uzkrājumiem. Ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ kļūst darba nespējīgs, lai viņam ir drošības nauda. Vai nu tā ir kādā uzkrājumu fondā, vai trešajā pensiju līmenī, tas pat nav tik svarīgi. Naudas plānošana nozīmē, ka cilvēks nebūs atkarīgs no valsts. Lai nav tā, ka visu dzīvi nopelnītā nauda tiek pilnībā iztērēta un, atnākot uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, viņš uzzina, ka aprēķinātā pensija ir niecīga. Skaidrs, ka tad valsts būs "sliktā", bet patiesībā tas parādīs, ka cilvēks nav plānojis savas finanses. Naudas plānošana nav viegls solis, tāpēc te būtu vēlama arī pašvaldības un darba devēju iesaiste. Rietumeiropā darba devēji veido atsevišķus pensiju plānus, kur darbiniekiem tiek uzkrāta nākotnes pensija. Tas ir tas ceļš, kas arī Latvijai nākotnē ir ejams, jo šobrīd jau ir skaidrs, ka valsts nodrošinātā pensija nebūs liela. Katram reiz pienāks tas brīdis, kad viņš būs darba nespējīgs, tāpēc par to ir jādomā jau laicīgi. Pirmais pensijas līmenis pazudīs apmēram pēc 75 gadiem, un tad pensija veidosies no reālām darba laikā veiktām iemaksām.
Un noslēdzošais jautājums – kā kļuvi par DelfinGroup neatkarīgo padomes locekli?
Uzzināju par šo starptautisko konkursu un nolēmu pieteikties. Uzņēmums ir interesants, augošs, ar jauniem projektiem. Man jau vienmēr patīk izaicinājumi.