LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore, Dr.sc.Soc. Aija Zobena diskusijā uzsvēra, ka, lai gan cilvēki kopumā ir racionālas būtnes, tomēr savā uzvedībā daudz biežāk vadās pēc pavisam citiem principiem. Paradumi, tradīcijas neviennozīmīgi ietekmē arī dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanu sabiedrībā. Lielākā daļa cilvēku dzer alkoholu, smēķē cigaretes, labi zinot, ka to darīt ir slikti, ka tas atstāj kaitīgu ietekmi uz veselību. Tomēr cilvēki turpina šīs vielas lietot, ierobežojumi, aizliegumi ne vienmēr strādā. Bieži tie rada tieši pretēju efektu, jo daudz lielāka ietekme uz cilvēku reālo rīcību ir dažādiem sociālajiem, kulturālajiem faktoriem – ieradumiem, rituāliem, vēlmei piederēt kādai sociāli grupai, vai tieši otrādi – demonstrēt savu atšķirību no pārējiem.
Mēģinot risināt atkarības problēmas sabiedrībā, lēmumu pieņēmēji lielākoties uz tām skatās no makro perspektīvas – tirgus regulējums, lietošanas nosacījumi, ko drīkst un ko nedrīkst tirgot, kas ir un kas nav kam pieejams tām vai citām sociālajām grupām utt. Bet tajā pašā laikā jāsaprot, kā šie ierobežojumi darbojas mikrolīmenī, pēc kādiem kritērijiem cilvēki vadās savās ikdienas izvēlēs. Ikdienas ieradumu veidošanos tomēr daudz vairāk nosaka tieši sociālie un kultūras faktori mikrolīmenī – attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvojam kopā, satiekamies skolā, darbā, uz ielas, īpaši attiecības ar tiem cilvēkiem, kas mums ir būtiski.
Aiga Romāne-Meiere, LU pētniece, biedrības “Resiliences Centrs” valdes locekle atzina, ka Latvijā dažādas atkarību izraisošas vielas var ļoti viegli iegādāties gan ar sociālo tīklu starpniecību, gan arī skolās. Skolēni paši ļoti labi zina, pie kā vērsties. Daļai jauniešu vielu lietošanas pamatā ir sociāla rakstura problēmas – nabadzība, piedzīvota vardarbība, pamešana novārtā. Viņi ir atraduši veidu, kā ar vielām aizbēgt no sarežģītās pieredzes un nepatīkamajām emocijām. Šajos gadījumos nekādi tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi vairs nestrādās un būs nepieciešama cita veida palīdzība. Jaunieši, kuriem ir uzkrāta negatīvā pieredze, salīdzinoši ātrāk nonāk līdz dažādu vielu lietošanai, viņiem parasti trūkst atbalsta personas. Ierobežojumi gan ir noderīgi, lai radītu papildu šķēršļus jauniešiem, kuri vēl tikai domā par vielu lietošanu. “Jo ilgāk tiek atlikta pirmā izmēģināšanas reize, jo lielāka iespēja, ka jaunietis nesāks tās lietot vispār,” atzina Aiga Romāne-Meiere.
Risinājums – kaitējuma mazināšanas pieeja
“Tūkstošiem gadu cilvēki ir lietojuši un, visdrīzāk, arī turpinās lietot dažādas atkarību izraisošas vielas. Tomēr dažādu vielu lietošanai ir dažādas sekas. Piemēram, alkohola lietošanai salīdzinājumā ar cigaretēm var būt daudz smagākas sociālās sekas – laulības iziršana, darba zaudēšana, bankrots. Nikotīns, savukārt, sociālas sekas nerada, tam gan ir negatīva ietekme uz paša lietotāja ķermeni. Līdz ar to atkarību ietekmes mazināšanai būtu lietderīgi ņemt vērā kaitējuma mazināšanas pieeju, kas paredz kaitīgāko produktu aizstāšanu ar mazāk kaitīgām vielām,” skaidroja Lietuvas Veselības zinātņu universitātes un Mikola Romera universitātes Psiholoģijas katedru lektors Ļuds Vincents Sinkevičs (Liudas Vincentas Sinkevičius).
“Kontroli un regulāciju ir svarīgi vērst tajā virzienā, ko mēs reāli varam ietekmēt un izmainīt. Ja cilvēks lieto atkarību izraisošas vielas, labāk, ja viņš lieto tādas, kuru ietekme uz organismu un veselību ir mazāka. Jāmaina līdzšinējā pieeja. Šobrīd personai, kura smēķē, varam tikai pateikt “Beidz smēķēt”, “Atmet”. Ja cilvēks lieto heroīnu, vai pietiks viņam pateikt, ka tas ir aizliegts un tāpēc jāatmet? Vai tas dos kādu rezultātu? No psiholoģiskā viedokļa nav lielas atšķirības, vai cilvēks smēķē cigaretes vai lieto heroīnu. Abos gadījumos cilvēks ir atkarīgs no vielu lietošanas. Nepietiks ar vienkāršu sarunu vai medikamentu došanu, jo atkarības nav iespējams izārstēt, tās var tikai kontrolēt,” norādīja Ļ. V. Sinkevičs.
Latvijā veidos klīniku smēķēšanas atmešanai
Runājot par smēķēšanu, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors, pneimologs un alergologs Māris Bukovskis norādīja, ka “smēķēšanu varam raksturot kā hronisku recidivējošu slimību, kura mums ir pastāvīgi jāārstē. Ja mums ir astmas pacients, tad mēs viņu ārstējam [slimības saasinājuma gadījumā], savukārt smēķēšanas atsākšanas gadījumā mēs šo saasinājumu neārstējam.” M. Bukovskis arī pastāstīja, ka drīzumā Latvijā tiks atklāta privāta smēķēšanas atmešanas klīnika, kurā tiks ņemta vērā labākā starptautiski uzkrātā pieredze atkarību ārstēšanas jomā, un tas būs Baltijas mērogā unikāls projekts.
Arī Veselības ministrijas (VM) Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa atzina, ka atkarību mazināšanas jomā nepietiek vien ar regulējumu un ierobežojumiem, bet ir jāskatās kompleksi. Tāpēc Veselības ministrija šobrīd ļoti aktīvi strādā pie programmām, kas ir mērķētas, lai jauniešus izglītotu un atturētu no atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas un turpmākas lietošanas. Ļoti lielu uzmanību paredzēts veltīt arī darbam ar vecākiem.
S. Lazdiņa uzsvēra, ka “arī starptautiskās organizācijas iesaka veidot kompleksu pieeju. Vienlaikus ar ierobežojumiem ir jānodrošina arī atbalsts un izglītošana. Šogad Veselības ministrijā ir paredzētas vairākas programmas, tostarp viena no tām ir pierādījumos balstīta atkarību profilakses programma skolās “Unplugged”. Tā ir veidota, lai atturētu un mācītu kritiski izvērtēt vielu lietošanu, kā arī iemācīt nepakļauties citu spiedienam un prast pateikt “Nē”. Tiek strādāts arī pie atbalsta tiem jauniešiem, kuriem jau ir nepieciešama palīdzība, kuri jau ir atkarīgi un lieto vielas. Strādājam arī pie Ģintermuižas programmas uzlabošanas un pakalpojumu pieejamības reģionos, kā arī citiem kompleksas pieejas pasākumiem.”
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešami padziļināti pētījumi par psiholoģiskajiem, medicīniskajiem, sociālajiem un kultūras faktoriem, kas ietekmē nikotīna un citu atkarību izraisošo vielu lietošanas prakses sabiedrībā, lai ierobežotu iespējas jauniešiem, īpaši pusaudžiem, piekļūt atkarību izraisošām vielām, palīdzēt viņiem veidot jēgpilnas attiecības ar līdzcilvēkiem – darīt visu iespējamo, lai atturētu viņus no riskiem spert pirmos soļus šajā bīstamajā atkarības izraisošo vielu pasaulē. Tai pat laikā ir svarīgi saprast, kā efektīvi palīdzēt tiem cilvēkiem, kas cieš no smagām atkarībām, vēlas, bet nespēj uzvarēt šajā cīņā, jo viena pieeja, viens risinājums visiem neder.